Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.
Intervijā daudz tiek runāts par karu Ukrainā un Igaunijas atbalstu Ukrainai. Kaja Kallasa atzina, ka Igaunija ir "maza valsts, bet ar lielu sirdi", un jau janvārī jutusi, ka karš būs. Kad tas sācies, Igaunija bijusi viena no pirmajām, kas sniegusi Ukrainai tieši militāro palīdzību.
Premjerministre uzsvēra, ka igauņi palīdz Ukrainai, jo zina, kā ir būt okupētiem 50 gadus. Viņa izstāstīja arī savas dzimtas stāstu par to, kā viņas ģimene izsūtīta uz Sibīriju. Uz žurnālista jautājumu, kā valsts pati varētu sevi pasargāt kara gadījumā, K. Kallasa uzsvēra, ka Igaunija ir NATO.
Vēl Igaunijas premjere ar lepnumu pavēstīja, ka Igaunija ir tikusi galā ar Ukrainas kara ekonomiskajām sekām. Augstā inflācija, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, no 20 procentiem ir nokritusi uz 4,6 procentiem. Dzīves līmeņa un labklājības ziņā Igaunija atrodas 19. vietā Eiropā, bet bezdarba līmenis ir 5,2%.
Žurnālists Kajai Kallasai atgādināja, ka Igaunijā ir daudz krieviski runājošo iedzīvotāju, un pārmeta, kā valsts izturas pret krievu cilvēkiem, kas ir 25 procenti no valsts iedzīvotāju skaita. "Daudzi no viņiem domā, ka to, ka jūs nogāžat padomju pieminekļus kara veterāniem, var uzskatīt par provokāciju pret iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet Igaunijā dzīvo daudz emigrantu, kuri ienīst Putinu. Krieviem nepatīk, ka aizliedzat valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numuriem, bet Krievijas opozicionāri to visu uzskata par muļķīgu," norādīja intervētājs.
Kaja Kallasa atbildēja, ka žurnālists visu ir samaisījis vienā katlā, bet nevajag jaukt dažādas lietas. "Mēs Igaunijā dzīvojošos krievus saucam par krievvalodīgajiem igauņiem. Krievija tur paliek malā. 1920. gadā Igaunijā bija trīs procenti krievu, bet pēc okupācijas 30 procenti," sacīja premjere.
"Tie krievvalodīgie, kuri vēlējās palikt Igaunijā pēc neatkarības atgūšanas un uzskata, ka te ir viņu mājas, iemācījās valodu, ieguva pilsonību un kļuva par daļu no mūsu sabiedrības, un tādu ir vairākums. Bet ir arī tādi, kuri šeit nejūtas komfortabli. Interesanti, ka tie, kas dzīvo blakus Krievijas robežai, zina, ka dzīve taipus robežai ir daudz sliktāka. Viņi netic Krievijas propagandai, viņi zina, ka dzīve Igaunijā ir daudz labāka," paskaidroja K. Kallasa.
"Mums ir svarīgi, vienīgais, ko mēs prasām, ir iemācīties valodu. Tas ir nepieciešams, lai varētu dzīvot šeit. Tāds ir integrācijas ceļš. Un vēl es gribētu uzsvērt, ka neatkarīgi no vēstures atšķirībām mums ir kopīga nākotne un mēs fokusējamies uz to," uzsvēra K. Kallasa.
Protams, intervijā neizpalika arī jautājums par skandālu ar K. Kallasas vīru. "Neatkarīgā" jau rakstīja, ka Igaunijas interneta portāls “ERR” 23. augustā izplatīja ziņu, ka Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas (Reformu partija) vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais transporta uzņēmums ir turpinājis uzņēmējdarbību Krievijā vēl arī pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Premjerministre neko neesot zinājusi par vīra biznesu.
Arī BBC žurnālistam K. Kallasa atbildēja, ka neko neesot zinājusi par vīra biznesu. Turklāt viņas vīrs, kurš ir investīciju baņķieris, tikai vēlējies izglābt kādu Igaunijas uzņēmumu Krievijā, un tādēļ viņam vajadzējis investēt Krievijas tirgū. Vīram nelicies, ka viņš dara ko ļaunu. Laulātie to visu esot pārrunājuši, vīrs šo uzņēmējdarbību pārtraucis un savu daļu pārdevis.
Uz jautājumu, vai premjere pēc skandāla negatavojas atstāt savu amatu un vai viņas reitingi nav samazinājušies, K. Kallasa atbildēja, ka nē. Viņas reitingi nav sarukuši un ir tādi paši kā iepriekš - viņu atbalstot 30% vēlētāju. Premjere uzskata, ka neesot izdarījusi neko sliktu.
Tāpat Igaunijas premjerministrei tika uzdots provokatīvs jautājums, kā viņa skatās uz to, ja ASV vēlēšanās uzvarētu Donalds Tramps, un kā tas varētu ietekmēt drošību. K. Kallasa atbildēja, ka ASV, viņasprāt, ir vislabākā demokrātiskā valsts. Premjere iestājas par mieru pasaulē, bet ar Trampu viņai nebūtu problēmu sastrādāties.
