Nu jau piecus gadus Igaunijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja sabiedrisko transportu apriņķī, kurā viņi deklarējušies, izmantot bez maksas. Taču sākot ar nākamo gadu pasažieriem atkal nāksies pirkt biļetes – šādu konceptuālu lēmumu pieņēmusi valdošā koalīcija, un tā apstiprināšana Sabiedriskā transporta centrā nu jau ir vien tehnisks jautājums.
Konkrētas biļešu cenas tiks noteiktas novembrī, un no reģionālās attīstības ministra Madisa Kallasa sacītā izriet, ka tās būs 1,5 eiro par neierobežotu skaitu braucienu, kas veikti pusotras stundas laikā, tātad, tāpat kā Rīgā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. Par 19 gadiem jaunākām personām, gluži tāpat kā tiem senioriem, kuri pārsnieguši 63 gadu vecumu, arī turpmāk sava apriņķa robežās sabiedrisko transportu būs iespējams izmantot par brīvu, piebildis ministrs.
Valdības lēmumu asi kritizējis bijušais Centra partijas vadītājs un Igaunijas ekspremjers Jiri Ratass. Tieši viņa valdīšanas laikā 2018. gada otrajā pusē tika lemts par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu. Ratass “ERR” stāstījis, ka beidzamajos gados novērotā lielā inflācija, kurai algu pieaugums netiek līdzi, jau tā būtiski ietekmē mazāk nodrošinātos sabiedrības pārstāvjus. Ja rēķina, ka ar sabiedrisko transportu cilvēkam ik dienas jābrauc uz darbu un atpakaļ, tad ikkatru darba dienu tas nozīmē 3 eiro lielus izdevumus, kas var palielināties, ja darba vieta ir citā Igaunijas apriņķī. Gada laikā tiem, kuri saņem mazākas algas (ap 700 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas), tas nozīmētu, ka viena mēneša algu nākas tērēt vien tam, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ mājās, sacījis Ratass. “ERR” gan uzsver, ka bijušais premjerministrs piemirsis par tādu lietu kā mēnešbiļetēm, kas saskaņā ar valdības aplēsēm būs nopērkamas par 20 līdz 25 eiro.
Taču cits Ratasa arguments ir pietiekami pārliecinošs. Igaunija, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, cenšas “pārsēdināt” iedzīvotājus sabiedriskajā transportā, mudinot atteikties no privāto automašīnu izmantošanas, un maksas biļešu sistēmas atjaunošana šim mērķim par labu noteikti nenāks. “ERR” aplēses liecina, ka ekonomiskais ieguvums nebūs īpaši liels - no trim līdz pieciem miljoniem eiro gadā, kas nozīmē, ka sabiedriskajam transportam joprojām būs nepieciešamas valsts dotācijas.
Igaunijas valdošās koalīcijas līgumā paredzēta arī valsts iestāžu pilnvaru palielināšana reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas organizēšanas jomā. Līdz šim ar to nodarbojās pašvaldības. Centralizētai sistēmai ir gan piekritēji, gan pretinieki. Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Andress Rūbass skaidrojis, ka pašvaldības domājot vien par savā apriņķī mītošo cilvēku ērtībām un interesēm, “neredzot bildi kopumā”. Pretējs viedoklis ir Valgas apriņķa sabiedriskā transporta centra izpilddirektorei Lījai Retsenai, kura norādījusi, ka ierēdņiem galvaspilsētā Tallinā var būt ļoti maza nojausma par to, kāds autobusu maršruts katrā apriņķī ir nozīmīgs tā iedzīvotājiem.
