Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.
Sabiedriskais transports Berlīnē sastāv no piepilsētas vilcieniem “S-Bahn”, metro “U-Bahn”, tramvajiem un autobusiem. Pie sabiedriskā transporta tiek pieskaitīti arī prāmji, jo Berlīne ir ezeru zeme. Laiku pa laikam ar dažādām akcijām berlīnieši un pilsētas viesi tiek mudināti vēl vairāk izmantot sabiedrisko transportu.
Berlīnē nav vajadzīga automašīna - patiesībā pilsētā ir viszemākais automobiļu skaits uz vienu iedzīvotāju visā Eiropā, tā norādīts vairākos starptautiskos tūrisma ceļvežos. Berlīnē pārvadājumus veic uzņēmums BVG (“Berlin Transport Services”), kam izveidota sava BVG lietotne internetā.
Berlīnes sabiedriskais transports ir visaptverošs, aptver visus plašās pilsētas stūrus. Tas ved pāri, zem un cauri Berlīnei, savieno ar pārējo Vāciju un ārpus tās. Visa Berlīne iedalīta trijās zonās - A, B un C. A ir Berlīnes centrs, B - vidējā daļa, bet C - priekšpilsētas. Piemēram, Tēgeles lidosta atrodas B zonā, bet Šēnfeldes lidosta jau C zonā. Biļešu cenas ir atkarīgas no zonām, kurās jūs pārvietojaties.
Berlīnē sabiedriskais transports darbojas "viss iekļauts" sistēmā - viena biļete nodrošina piekļuvi dažādām transporta iespējām, un lielākā daļa cilvēku dienā izmanto vairākus sabiedriskā transporta veidus.
“U-Bahn” galvenokārt darbojas zem zemes Berlīnes pilsētas robežās (AB zonā). Pirmās stacijas tika atvērtas 1902. gadā, un tās ir pastāvīgi darbojušās, periodiski slēdzot, veicot uzlabojumus un paplašināšanu. Atrast ieeju metro var pēc izgaismota U burta. “U-Bahn” ir vairāk nekā 170 staciju 10 līnijās, tostarp slavenā U2 līnija (nav saistīta ar joslu).
Berlīnes “U-Bahn” kursē no pulksten 4.30 līdz 00.30 darbdienās. Brīvdienās un valsts svētku dienās tas kursē visu diennakti ar samazinātu biežumu. Pilsētas centrā tas kursē ik pēc 5-10 minūtēm, bet pēc pulksten 20 ik pēc 10-15 minūtēm, līdz nakti pārņem nakts autobusi.
“S-Bahn” vai “Stadtbahn” (pilsētas vilciens) ir vietējais dzelzceļš. Tas galvenokārt kursē virs zemes. Attālums starp stacijām ir lielāks nekā “U-Bahn”, un tas ir ātrākais veids, kā ceļot pa pilsētu, uz nomalēm un piepilsētām, piemēram, Potsdamu un Vanzē.
Atšķirībā no lielākās daļas Berlīnes transporta, “S-Bahn” apkalpo "Deutsche Bahn" (Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmums). “S-Bahn” stacijas var pazīt pēc zaļā un baltā S simbola. Uz staciju platformām ir pieejamas kartes, un elektroniskās tāfeles sniedz informāciju par nākamā vilciena ierašanos. “S-Bahn” aptver 15 līnijas ar gandrīz 170 dzelzceļa stacijām. Nedēļas laikā “S-Bahn” kursē no pulksten 4.30 līdz 1.30. Brīvdienās un svētku dienās tas kursē 24 stundas diennaktī. Vilcieni kursē vismaz ik pēc 10 minūtēm. To biežums tiek samazināts līdz 10 un 20 minūtēm ārpus maksimumstundām un ik pēc 30 minūtēm naktī.
Pārsvarā bijušajā Austrumberlīnē tramvaji pārvietojas ielas līmenī, un to sliedes vijas pa visu pilsētu. "MetroNetz", kas apzīmēts ar M, piedāvā augstāka līmeņa - metrotramvaja pakalpojumus (kursē apmēram ik pēc 10 minūtēm) un darbojas 24 stundas diennaktī. Naktīs tramvaji kursē ik pēc 30 minūtēm. Pilsētā ir vairāk nekā 20 tramvaju līniju ar 377 pieturām.
Berlīnes autobusi nodrošina atlikušo pilsētas apdzīvoto vietu pārklājumu. Arī autobusi var būt arī lielisks veids, kā apceļot pilsētu. Daudzi tūristi tos izmanto, lai apskatītu pilsētas populārākos objektus. Autobusu pieturas ir apzīmētas ar apļveida zīmi ar zaļu H. Pieturās bieži vien ir nojume, kur patverties, un elektroniskais tablo. Berlīnē ir vairāk nekā 350 autobusu maršrutu un vairāk nekā 2634 autobusu pieturas. Autobusu numuri ir no 100 līdz 399.
"MetroBus" līnijas sākas ar burtu M. "ExpressBus" ir ātrgaitas autobusu pakalpojums ar mazāku skaitu pieturu, kas apzīmētas ar X. Ir "ExpressBus" pakalpojums uz/no abām Berlīnes lidostām (X7 Šēnfeldes lidostā un X9 Tēgeles lidostā).
Nakts autobusi pārņem pilsētu, kad tiek slēgti citi transporta veidi. Tie ir apzīmēti ar burtu N un izbrauc ik pēc 30 minūtēm
Biļetes, kas ļauj pārvietoties visos transporta veidos, ir derīgas divas stundas ar neierobežotu pārsēšanos vienā virzienā. Piemēram, jūs varat ceļot pa pilsētu ar vienu biļeti 120 minūtes no biļetes apzīmogošanas/iegādāšanās brīža, taču nevarat doties vienā virzienā un atgriezties atpakaļ tajā pašā virzienā. Bērniem, kas jaunāki par sešiem gadiem, biļetes nav vajadzīgas, bet bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem ir pieejama atlaide.
Cenas ir atkarīgas no ceļojuma ilguma un ceļošanas zonām. Pilsēta ir sadalīta A, B un C zonās. Lielākā daļa pilsētas atrodas A un B zonā. A atrodas apvedceļa iekšpusē, B tieši ārpusē un C līdz 15 kilometriem ap Berlīni. Parastās biļetes ietver A un B zonu, bet var iegādāties ABC biļetes (parasti nepieciešamas tikai tad, ja dodaties uz Šēnfeldes lidostu vai Potsdamu). Var arī iegādāties AB biļeti un saņemt C pagarinājumu, ja dodaties vienā braucienā uz C zonu.
Biļešu automāti ir pieejami “U-Bahn” un “S-Bahn” stacijās. Biļetes var iegādāties mazos veikalos ar BVG zīmēm, autobusos, tramvajos vai BVG lietotnē (biļetes no lietotnes jāiegādājas pirms iekāpšanas transportā).
Lielākā daļa biļešu pēc iekāpšanas transportlīdzeklī ir jāvalidē īpašā automātā - validatorā. Nav jāvalidē transporta līdzeklī iegādāta biļete, jo uz tās jau ir datums. Berlīnes metro pirms iekāpšanas biļete jāvalidē validatorā, kas atrodas uz platformas. Tramvajos un autobusos validatori atrodas iekšā.
Lai brauktu ar sabiedrisko transportu, ir jābūt derīgai biļetei, un tā lielā mērā ir goda lieta. Metro un sabiedriskajā transportā biļetes pārbauda kontrolieri - gan formas tērpos, gan parastajās drēbēs - un lūdz uzrādīt biļeti, sakot: "Fahrscheine, bitte!" (Lūdzu, biļeti!)
Ja pieķer bez biļetes, tiek piemērots 60 eiro sods. Ja biļete nav validēta vai ir beidzies tās derīguma termiņš, tas tiks pielīdzināts braukšanai bez biļetes, un tāpat būs jāmaksā sods.
Pat tajās biļetēs, kurās ir neierobežots transporta līdzekļa maiņu skaits, atpakaļceļojums ir aizliegts. Tas neattiecas uz laika biļetēm, kas derīgas dienu vai vairāk. Bagāžas transportēšana ir iekļauta biļetes cenā. Velosipēdu transportēšana tiek apmaksāta atsevišķi.
Ir arī īpašas tūristiem domātas biļetes, piemēram, "Berlin Welcome Card," kas dod līdz pat 50% atlaides un priekšrocības apmeklēt muzejus un citas apskates vietas.
2018. gada sākumā Berlīnē lielu ažiotāžu izraisīja sporta apavi, kas aprīkoti ar gada biļeti Berlīnes sabiedriskā transporta tīklā, ziņoja tīmekļa medijs "The Local". Šie Vācijas uzņēmuma "Adidas" ražotie apavi pārdošanā bija tikai vienu dienu un vienīgi divos veikalos Berlīnē. "Adidas" izgatavoja tikai 500 ar gada biļeti aprīkoto sporta apavu pāru.
Apavi radīja tik lielu berlīniešu interesi, ka vairāki simti cilvēku veidoja rindas pie abiem veikaliem. Daļa cilvēku gaidīšanu sāka jau iepriekšējā dienā, neskatoties uz sniegu un vēso laiku.
Šie neparastie apavi to īpašniekam ļāva līdz pat gada beigām braukt visos Berlīnes transporta kompānijas BVG pārvaldītajos maršrutos - vilcienos, metro, tramvajos, autobusos un prāmjos. Apavi ar gada biļeti maksāja 180 eiro, savukārt gada biļete pilsētas sabiedriskajā transportā var izmaksāt vairāk nekā 760 eiro.
Ieeja “U-Bahn” un “S-Bahn” ir bez šķēršļiem, eskalatori un lifti apkalpo daudzas stacijas, bet ne visas. Staciju pieejamību norāda kartes.
Jaunāki vilcieni piedāvā iekāpšanu vienā līmenī ar atstarpi starp vilcienu un platformu ne vairāk kā divas collas (5,08 centimetri). Var nodrošināt rampu (manuāli iestatījis vadītājs).
Pasažieri ar smagu invaliditāti, kuriem ir atļauja un personas apliecība, visos pilsētas sabiedriskā transporta veidos tiek pārvadāti bez maksas, Arī reģistrēta pavadošā persona ceļo bez maksas.
Informācija par sabiedriskā transporta līnijām, transportlīdzekļu un staciju aprīkojumu, kas piemērots cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, ir atrodama tīmekļa vietnēs.
Cilvēki ar kustību traucējumiem un bērnu ratiņiem tiek aicināti transportlīdzeklī meklēt durvis, kas marķētas ar ratiņkrēsliem/ratiņiem, bet riteņbraucēji - autobusa otrās durvis.
Lai mazinātu atkarību no Krievijas naftas, Berlīnes valdība pagājušajā gadā nolēma samazināt sabiedriskā transporta izmaksas iedzīvotājiem. 2022. gada vasarā berlīnieši varēja iegādāties vietējā sabiedriskā transporta mēnešbiļeti uz vienu mēnesi, maksājot tikai deviņus eiro mēnesī, kas ir desmitā daļa no parastās cenas. Biļete tika piedāvāta uz trīs mēnešiem, un to sauca "9 par 90".
Tik zema mēnešbiļetes cena bija spēkā trīs mēnešus - līdz 31. augustam. Mēnešbiļete visai vasarai trim mēnešiem maksāja vien 27 eiro. Biļetes bija derīgas pilsētas transportā, vietējos un reģionālajos transporta maršrutos, bet ne ātrvilcienos. Lai kompensētu lēto mēnešbiļešu dēļ radušās izmaksas transporta uzņēmumiem, valdība federālajām zemēm piešķīra 2,5 miljardus eiro.
Šo pasākumu ietvaros uz trim mēnešiem tika samazināts arī nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai. Arī enerģētikas nodoklis tika samazināts līdz minimālajam līmenim, kāds pieļaujams Eiropas Savienībā. Iespējams, ka tā rezultātā vairāk cilvēku iegādājās zemo cenu biļetes. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vairāk cilvēku atstāja savu automašīnu mājās, lai iekāptu vilcienā, tramvajā vai autobusā. Vai arī pēc vasaras cilvēki turpinās braukt ar sabiedrisko transportu, jo nevienam nepatīk gaidīt autobusu aukstumā, sprieda mediji.
No šā gada 1. maija Vācijas iedzīvotāji un tūristi var ceļošanai ar vietējo un reģionālo sabiedrisko transportu izmantot pēc ilgām diskusijām starp valdību un federālajām zemēm ieviesto personalizēto mēnešbiļeti, kas maksā 49 eiro. "Deutschlandticket" ieviesta, lai mazinātu dzīves dārdzības ietekmi, padarītu sabiedriskā transporta lietošanu vienkāršāku arī tiem, kuri līdz šim vairāk pārvietojušies ar personīgo autotransportu, vēstīja "Deutsche Welle".
Politiķi arī atzīmēja, ka cilvēku pārsēšanās no personīgajiem automobiļiem uz sabiedrisko transportu Vācijai palīdzēs ātrāk sasniegt tās nospraustos klimata mērķus. Tālsatiksmes autobusos un ātrvilcienu reisos gan šīs mēnešbiļetes nevar izmantot.
Lai gan Berlīne un citas lielākās pilsētas, piemēram, Hamburga un Frankfurte, ir viegli sasniedzamas ar sabiedrisko transportu, Vācijas laukos tas tā nav, un 90% mājsaimniecību pieder vismaz viena automašīna.
Zemais iedzīvotāju blīvums lauku apvidos ierobežo sabiedriskā transporta pieejamību un biežumu. Tas arī ierobežo veloceliņu attīstību. Sabiedriskās domas aptaujā atklājās, ka 75% Vācijas mājsaimniecību, kuras regulāri izmanto savu automašīnu, ir gatavas pārslēgties uz sabiedrisko transportu. 66% varētu iedomāties biežāku braukšanu ar velosipēdu. Aptauja arī atklāja, ka lauku iedzīvotāji ir gandrīz tikpat gatavi braukt ar velosipēdu kā pilsētas iedzīvotāji.
Tomēr tika arī parādīts, ka 40% Vācijas mājsaimniecību, kuras savu automašīnu uzskata par statusa simbolu, nekādā gadījumā nevēlas pārsēsties uz velosipēdu. Tās ir ne tikai loģistikas, bet arī kultūras problēmas.
Uzņēmums "Berlkönig" piedāvā sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma. Kopš 2018. gada septembra Berlīne testē elektrisko maršruta autobusu pakalpojumu, kas paredzēts kopbraukšanai pēc pieprasījuma. "Berlkönig" parkā ir vairāk nekā 300 transportlīdzekļu.
Katrs brauciens tiek rezervēts, izmantojot BVG lietotni. Algoritms apvieno vairāku pasažieru ceļošanas pieprasījumus ar vienu un to pašu galamērķi. Tādējādi tiek izveidots maršruts, un pasažieriem tiek rezervēta vieta kopīgā transportlīdzeklī. Tas ir lētāk nekā taksometrs un ērtāk nekā autobuss, un līdz šim ir veikti vairāk nekā divi miljoni braucienu.
Vai lauku apvidi varētu paplašināt šāda veida iniciatīvu? Šī transporta veida ieviesēji domā, ka tas varētu būt īpaši efektīvs reģionālajos apgabalos ar lielu vecāku iedzīvotāju skaitu. Tādējādi tas varētu radīt pastāvīgāku veidu, kā "izvilkt" cilvēkus no savām automašīnām, ja ne pat pārvarēt plaisu starp privāto un sabiedrisko transportu. Un galu galā samazināt Vācijas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
