Tiroles provincē Austrijā pieaug neapmierinātība ar lielo automašīnu plūsmu, kas šķērso Brenera kalnu pāreju, lai no Austrijas nokļūtu Itālijā vai otrādi. Iedzīvotājus īpaši kaitina tranzītā braucošās kravas automašīnas, un vietējām varasiestādēm jau nācies izdot rīkojumu, kas ierobežo kravu pārvadāšanu, ar ko savukārt nav apmierināta Eiropas Savienība.
“Vietējie vēlas, lai kravas automašīnu skaits uz ceļiem samazinātos, politiķi Vīnē, Berlīnē un Romā grib, lai pārvadājumi netiktu traucēti, bet amatpersonas Briselē labprāt redzētu šo problēmu izzūdam pašai no sevis,” - tā pašreizējo situāciju apraksta “Politico.eu”.
Netālu no Brenera kalnu pārejas esošās Šteinahas pilsētas mērs Florians Rīdls saka, ka aizvien pieaugošā transporta plūsma vairs neesot izturama. Troksnis, izplūdes gāzes, galu galā arī tas, ka iedzīvotājiem nākas ilgi gaidīt, lai šķērsotu šoseju - tas viss nelielajā pilsētiņā mītošajiem šķiet nepieņemami. Savulaik, gluži kā daudzviet Eiropā, ap Šteinahu uzbūvēts apvedceļš, taču tagad pilsēta izpletusies jau krietni aiz tā robežām, un problēma atkal aktualizējusies.
Tiroles reģiona varasiestādes, reaģējot uz Šteinahas apgabalā dzīvojošo sūdzībām, jau pieņēmušas vairākus lēmumus, kas varētu novērst problēmu. Kravas automašīnām ir aizliegts braukt naktīs, un atsevišķās dienās mēdz noteikt, ka Brenera pāreju diennaktī drīkst šķērsot ne vairāk kā 300 no Vācijas vai Itālijas iebraukušās kravas automašīnas. Taču sastrēgumi uz lielceļa kļuvuši par ierastu lietu, jo pēc ierobežojumu stāšanās spēkā kopējais automašīnu skaits nav samazinājies.
Amatpersonas Berlīnē un Romā paudušas neapmierinātību ar Tirolē noteiktajiem ierobežojumiem, norādot, ka Austrija šādā veidā pārkāpj vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem - tiesības uz pārvietošanās brīvību. Itālijas transporta ministrs Mateo Salvīni sacījis, ka pašlaik valdībā tiek gatavoti dokumenti, lai Austrijas valdību iesūdzētu ES tiesā. Vienlaikus ministrs uzsvēris, ka labprāt vienotos ar Austrijas valdību par visām pusēm pieņemamu risinājumu, taču konsultācijas, kurā piedalās arī Eiropas Komisijas amatpersonas, diemžēl esot nonākušas strupceļā. EK prezidente Urzula fon der Leiena gan paudusi cerību, ka sarunas izdosies atsākt.
Šteinahas mērs Rīdls uzsvēris, ka ierobežojumu atcelšana novedīs pie ļoti smagām sekām, brīdinot par “satiksmes kolapsa” iestāšanos. Viņš skaidrojis, ka automašīnu plūsmu šā vai tā nāksies samazināt, jo vairāki lielceļi, kurus visbiežāk izmanto kravu pārvadātāji, savu laiku jau nokalpojuši, un tiem nepieciešams nopietns remonts.
Austrijas statistikas biroja dati liecina, ka Tiroles ceļus tranzītā pagājušogad izmantojušas 2,5 miljoni kravas automašīnu un vēl 11 miljoni vieglo automašīnu. Caur Austriju vedošie ceļi vācu un itāļu pārvadātājiem šķiet pievilcīgi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir īsākais maršruts, bet otrkārt, Austrijas kaimiņvalstī Šveicē noteikta lielāka maksa par ceļu lietošanu. Austrija vēlējās šīs nodevas palielināšanu, taču pret to iebildusi EK.
Ierobežojumi, kas noteikti Austrijā, neapmierina kravu pārvadātājus. Kādas itāļu kompānijas vadītājs Aleksandrs Ēlers, kurš arī pats nereti sēžas pie stūres, “Politico.eu” sacījis, ka braukšana cauri Austrijai allaž sagādā stresu. “Vēl pirms pāris gadiem no Bolcāno līdz Minhenei varēja nokļūt četrās, sliktākajā gadījumā piecās stundās. Tagad jārēķinās, ka brauciens ilgs vismaz astoņas stundas,” viņš sacījis.
