Rīgā bāzētā Krievijas neatkarīgā interneta vietne “Meduza” joprojām nesekmīgi cenšas noskaidrot, kas un kādu iemeslu dēļ šī medija izdevējas Gaļinas Timčenko viedtālruni inficējis ar Izraēlā izstrādāto spiegošanas programmu “Pegasus”. Aizdomas krīt uz rietumvalstu (arī Latvijas) speciālajiem dienestiem, jo eksperti norādījuši – nav nekādu liecību, ka “Pegasus” būtu Krievijas rīcībā. Tomēr tiek pieļauta arī iespēja, ka pēc Maskavas lūguma Timčenko tālrunī programmu uzstādījuši Krievijai draudzīgu valstu dienesti.
Par “Pegasus” eksistenci plašāka sabiedrība uzzināja pirms aptuveni sešiem gadiem, kad vairākos rietumvalstu medijos parādījās ziņas, ka programma nokļuvusi vairāku valdību rīcībā, atgādina BBC. Programma izstrādāta Izraēlas kompānijā “NSO Group”, kuras lielākā daļa darbinieku iepriekš strādājuši īpašajos dienestos. Viedtālruņos tā iefiltrējas līdz ar dažādām lietotnēm, kopējot visu informāciju, kas atrodas attiecīgajā ierīcē - kontaktus, e-pastus, fotoattēlus, saziņu, izmantojot “mesendžerus” (arī tos, kas ziņojumus nosūta šifrētā veidā, jo informācija tiek pārtverta vēl pirms šifrēšanas). Ar “Pegasus” inficētos tālruņus iespējams izmantot arī kā noklausīšanās un novērošanas ierīces, attālināti aktivizējot to mikrofonus un kameras, turklāt tā, ka telefona īpašnieks par to pat nenojauš.
Kanādas kiberdrošības uzņēmuma “Citizen Lab” vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Džons Skots-Reiltons sarunā ar “Meduza” skaidrojis, ka “NSO Group” darbība un “Pegasus” izmantošana joprojām ir lielā slepenības miglā tīti. Zināms vien tas, ka kompānija slēdz līgumus ar valstu valdībām (ja precīzāk, drošības dienestiem), kuri nesaņem pašu programmu, bet kaut ko abonementam līdzīgu. Proti, slepenajos līgumos tiek noteikts, kuri tālruņi un uz cik ilgu laiku jāinficē ar “Pegasus”, no noklausāmo telefonu skaita atkarīgs arī, cik lielu samaksu saņem “NSO Group”, bet skaidrs, ka runa ir par desmitiem miljonu eiro. Programmatūras autori apgalvo, ka viņiem pašiem neesot pieejas savāktajai informācijai, taču ir ne mazums ekspertu, kas par to ļoti šaubās. Tāpat “NSO Group” uzsvērusi, ka sadarbojoties vien ar Izraēlai un ASV draudzīgām valstīm, taču jāņem vērā, ka dažas no tām, kas zināmas kā “Pegasus” izmantotājas (Kazahstāna, Uzbekistāna, Azerbaidžāna), uztur labas attiecības arī ar Krieviju.
Jāpiebilst, ka rietumvalstu valdības un to īpašie dienesti par “Pegasus” izmantošanu komentārus nesniedz, apgalvojot, ka tā ir slepena informācija, kas attiecas uz valsts drošību. Nosacīts izņēmums ir Vācija, kur, kā atgādina “Deutsche Welle”, 2021. gadā Federālā kriminālpolicijas pārvalde (BKA) Bundestāga iekšlietu komisijas slēgtajā sēdē bijusi spiesta atzīt, ka kopš 2019. gada izmanto šo programmatūru. Timčenko gadījumā par Vāciju ir īpaša interese, jo ar jau pieminētās “Citizen Lab” un organizācijas “Access Now” (tā aizstāv cilvēku tiesības uz privāto dzīvi digitālajā vidē) palīdzību izdevies noskaidrot, ka viņas tālrunis (ar Latvijas SIM karti), visticamāk, inficēts šā gada 10. februārī Berlīnē. Vācijas galvaspilsētā Timčenko bija ieradusies uz diskrētu Krievijas neatkarīgo mediju vadītāju tikšanos, un tagad ir pamatotas bažas, ka viss, kas šajā sapulcē runāts, kļuvis zināms tiem, kuri ar “NSO Group” noslēguši vienošanos par “Pegasus” izmantošanu.
“Meduza” uzsver, ka būtu pavisam katastrofāli, ja šo sarunu ieraksti un cita Timčenko tālrunī esošā informācija būtu nonākusi Kremlī. Tas nozīmētu, ka Krievijas vadoņa Vladimira Putina režīms būtu informēts par savu politisko oponentu plāniem, un, kas pats sliktākais - ļautu Krievijas drošības dienestiem identificēt Krievijā dzīvojošās personas, kas sadarbojas ar neatkarīgajiem medijiem.
Taču, kā uzsvēris “Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs - ne mazāk biedējoša ir apziņa, ka Putina oponentus, turklāt žurnālistus, šādā veidā cenšas kontrolēt demokrātiskās rietumvalstu valdības. “Access Now” eksperte Natālija Krapiva sarunā ar “Meduza” sacījusi: “Izskatās, ka iebrukums Ukrainā novedis pie tā, ka Rietumos vairs neuzticas nevienam Krievijas pilsonim. Ja šāda izsekošana patiešām notiek, tā rezonē ar Čehijas prezidenta Petra Pāvela izteikumu, ka Rietumu īpašajiem dienestiem nepieciešams rūpīgāk pieskatīt “agresīvo karu sākušās valsts pilsoņus”. Vai arī ar to, ka Latvijā aizliedza televīzijas kanāla “Doždj” raidīšanu, motivējot to ar draudiem nacionālajai drošībai.”
Nedz “Citizen Lab”, nedz “Access Now” pārstāvji gan nav simtprocentīgi pārliecināti, ka Timčenko telefonā “Pegasus” uzstādīja kādas rietumvalsts (bez Vācijas un Latvijas aizdomas krīt arī uz Igauniju un Nīderlandi) īpašie dienesti. Taču tāpat nav nekādu pierādījumu, ka pēdas vestu uz Krieviju.
Patiesības noskaidrošanu sarežģī jau pieminētā slepenība, kas saistīta ar “Pegasus” lietošanu. Ar aicinājumu uzsākt izmeklēšanu un noskaidrot, kurš tad īsti un kādēļ inficēja Timčenko aifonu ar spiegošanas programmu, pie Vācijas varas iestādēm vērsusies gan organizācija “Reportieri bez robežām”, gan Starptautiskais preses institūts, taču nekāda reakcija nav sekojusi. Savukārt “Meduza” redakcija, kas jautājumus par “Pegasus” izmantošanu vispār un konkrēto Timčenko gadījumu rakstiski uzdevusi Vācijas kriminālpolicijas pārvaldei, no BKA saņēmusi tipiski birokrātiskā stilā ieturētu atbildi, kurā nav pasacīts nekas, atskaitot to, ka viss, kas saistīts ar “Pegasus”, ir nacionālās drošības jautājums, tādēļ turams stingrā slepenībā.
