Atgūta kontrole pār cietumu, kurā ieslodzītie gadiem dzīvoja kā kūrortā

Lai atgūtu kontroli pār Tokoronas cietumu, Venecuēlas varasiestādes iesaistīja 11 000 labi bruņotus policistus un Nacionālās gvardes karavīrus.  © AFP/Scanpix

Venecuēlas varasiestādes, iesaistot aptuveni 11 000 policistus un karavīrus, atguvušas kontroli pār cietumu, kas jau vairākus gadus atradās kriminālā grupējuma “Tren de Aragua” kontrolē un faktiski bija pārvērsts par bandas štābu. Augstākā ranga ieslodzītie jutās gluži kā kūrortā, jo cietumā bija ierīkoti gan sporta laukumi un peldbaseins, gan restorāns un naktsklubs, kā arī neliels zoodārzs.

Tokoronas cietums Venecuēlas ziemeļu provincē Aragvā ir viens no daudzajiem, kurā vara bija pārgājusi ieslodzīto rokās, vēsta “BBC”. Šajā labošanas darbu iestādē saimniekoja pirms vairāk nekā 10 gadiem nodibinātais organizētās noziedzības grupējums “Tren de Aragua”. Venecuēliešu žurnāliste Ronna Riskesa intervijā “AFP” stāstījusi, ka tā interešu loks ir diezgan plašs.

Banda naudu pelna ar laupīšanām, narkotiku kontrabandu, prostitūcijas organizēšanu, izspiešanu, cilvēku nolaupīšanu, tā kontrolē arī vairākas nelegālās zelta ieguves vietas un nodarbojas ar cilvēku kontrabandu uz Ziemeļameriku. Pēc Riskesas sacītā, “Tren de Aragua” ne tikai kļuvusi par vienu no Venecuēlas ietekmīgākajiem kriminālajiem grupējumiem, bet arī izveidojusi filiāles vismaz astoņās citās Latīņamerikas valstīs.

Bandā ir vismaz 5000 aktīvo biedru, kurus vada Ektors Gerero Floress, kurš Tokoronas cietumā izcieta 17 gadu ieslodzījumu par slepkavību un narkotiku pārvadāšanu. Riskesa gan uzsvērusi, ka par ieslodzījumu to var dēvēt ļoti nosacīti, jo Floress, tāpat kā viņa tuvākie līdzgaitnieki regulāri pametuši cietumu, vēlāk tomēr atgriežoties šajā ērtajā un drošajā bandas galvenajā mītnē. Vietējie laikraksti vēstījuši, ka pat cietumu viņš pārvērtis par biznesa projektu, iekasējot no ieslodzītajiem vidēji pa 8 ASV dolāriem nedēļā par tiesībām tajā uzturēties. Tiem, kas nav bandas locekļi, nācies maksāt vairāk, īpaša takse bijusi tiem cietumnieku tuviniekiem, kuri paši vēlējušies apmesties uz dzīvi bandas kontrolētajā ēku kompleksā. Tā visa rezultātā, labošanas darbu iestādē, kas paredzēta 700 cietumniekiem, līdz šīs nedēļas vidum uzturējušies ap 7000 cilvēku, vēsta “Latin Post”.

Venecuēlas iekšlietu ministrs Remihio Sebaljoss sarunā ar valsts televīzijas kompāniju “VTV”, norādījis, ka cietuma pārņemšana notikusi bez incidentiem, jo ieslodzītie (lai gan daudzi bruņoti ar šaujamieročiem), redzot, cik nopietni spēki pret viņiem tiek raidīti, nolēmuši nepretoties. Tiesa, kādiem pāris desmitiem cietumnieku izdevies izbēgt, un pašlaik sākusies operācijas otrā fāze, kuras mērķis ir šo bēgļu notveršana, klāstījis ministrs. Viņš arī piebildis, ka līdzšinējie Tokoronas ieslodzītie tagad tiks sadalīti pa citiem valsts cietumiem.

“Latin Post” gan norāda, ka problēmu tas īsti nerisina. No 52 Venecuēlas cietumiem tikai astoņi uzskatāmi par tādiem, kas atrodas pilnīgā varasiestāžu kontrolē, bet 31 cietumā, tāpat kā līdz šim Tokoronā, saimnieko kriminālie grupējumi. “BBC” piebilst, ka Venecuēlā, līdzīgi kā daudzās citās Latīņamerikas valstīs, cietumi ir pārpildīti, un vidēji tajos atrodas vismaz 1,5 reižu vairāk cietumnieku par paredzēto ieslodzīto skaitu.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais