Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji četru dienu ilgā vizīte Maskavā ir kārtējais apliecinājums tam, ka Ķīnas un Krievijas attiecības pašlaik ir tik lieliskas, kādas nekad nav bijušas. Pekina ir Kremļa galvenais diplomātiskais un ekonomiskais balsts laikā, kad pret Krieviju noteiktas plašas starptautiskās sankcijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstīs Ķīna tiek uzskatīta par šīs alianses “vecāko brāli”, un to mediji ne bez ironijas raksta, ka viens no Vana Ji vizītes uzdevumiem ir saņemt sīku atskaiti par to, kādas vienošanās panāktas pagājušonedēļ, kad Krievijas Tālajos Austrumos viesojās Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
Vana Ji, kurš ir ne tikai Ķīnas ārlietu ministrs, bet arī komunistiskās partijas ārlietu biroja vadītājs (Ķīnā šis postenis tiek vērtēts augstāk par ministra amatu), vizīte Krievijā sākās pirmdien un ilgs līdz pat ceturtdienai, raksta “Reuters”. Zīmīgi, ka Vans Ji Maskavā ieradās tajā pašā dienā, kad Ņujorkā sākās 78. ANO Ģenerālā asambleja. Uz ASV lielpilsētu šogad nedodas nedz Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, nedz viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins, un abas valstis lielākajā starptautiskajā forumā būs pārstāvētas ar otrās, ja ne trešās šķiras delegācijām.
Šāda attieksme būtiski kontrastē ar Pekinas un Maskavas iepriekš ierasti pausto retoriku par to, ka tieši ANO ir tā organizācija, kas spēj uzņemties atbildību par pasaules likteņiem. Pašlaik abas valstis jau meklē citas platformas (piemēram, BRICS), kuru ietvaros cer realizēt savas ambīcijas un panākt “daudzpolārās pasaules kārtības” izveidi, raksta AP. Jāpiebilst, ka vairākām ANO Drošības padomes rezolūcijām, par kurām pati savulaik bija balsojusi, Krievija demonstratīvi uzspļāva pagājušonedēļ, kad “dārgajam viesim” Kimam Čenunam tika uzdāvināti seši militārie droni. Un vēl jau nevar zināt, kādas vēl vienošanās tika panāktas šīs vizītes laikā - ļoti iespējams, ka apmaiņā pret humāno palīdzību un kādām militārām tehnoloģijām Ziemeļkoreja piekritusi Krievijai piegādāt artilērijas lādiņus un citu nepieciešamo munīciju.
Saskaņā ar protokolu jau pirmdienas vakarā notika Vana Ji un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas. CNN vēsta, ka to atreferējumā uzsvars likts uz faktu, ka abas valstis koordinēs savu darbību ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros, kas uzskatāms par zināmu reveransu starptautiskās organizācijas virzienā. Finiša taisnē esot Putina vizītes Ķīnā gatavošana - Krievijas prezidents uz Pekinu grasās doties oktobra vidū, kad tur tiks rīkots trešais “Joslas un ceļa” forums, kura ietvaros Ķīna cenšas stiprināt savu ekonomisko ietekmi uz visas planētas. Kopš šā gada marta, kad Starptautiskā krimināltiesa izdeva Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu nelikumīgā izvešanā no okupētajām teritorijām, Krievijas līderis ārvalstīs nav viesojies. Taču martā Krievijā bija ieradies Sji Dzjiņpins, kurš uzaicināja Putinu atbildes vizītē. Protams, ka nekādu bažu par iespējamu arestu Putinam nav - pirmkārt, Ķīna ir Krievijai draudzīga valsts, bet otrkārt, tā pati nav atzinusi Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju.
Rietumvalstis, protams, visvairāk interesē Ķīnas nostāja Ukrainas kara jautājumā, taču tajā diemžēl nekādu izmaiņu nav, raksta BBC. Lai gan oficiāli Ķīna deklarējusi neitrālu nostāju, faktiski tā nostājusies Krievijas pusē. Pietiek paraudzīties vien uz biežajiem Ķīnas un Krievijas amatpersonu kontaktiem un atcerēties, ka ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins vairāk nekā pusotra gada laikā tikai vienreiz sazinājies telefoniski. Ķīna līdz ar Indiju kļuvusi par vienu no lielākajiem Krievijas energoresursu (naftas un gāzes) pircējiem, ar prieku izmantojot piedāvātās cenu atlaides. Ir diezgan pamatotas aizdomas, ka caur šo valsti Krievijā nonāk ierīces un tehnoloģijas, kuru eksports ir aizliegts saskaņā ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām, kurām Ķīna nav pievienojusies.
Ķīna šā gada pavasarī nāca klajā ar Krievijas un Ukrainas bruņotā konflikta noregulēšanas plānu, taču Kijivai tas ir nepieņemams, jo paredz, ka Maskava saglabās kontroli pār iebrukuma laikā okupētajām teritorijām. Kremlis uzsvēris, ka pirmdienas sarunu laikā ārlietu ministru pozīcija bijusi vienprātīga - jācenšas panākt karadarbības apstādināšanu, taču šī procesa laikā nedrīkst ignorēt Krievijas intereses. Par to kādas tās ir, nav ne mazāko ilūziju - Putins jau ne reizi izteicies par jauno “ģeogrāfisko realitāti”, ar ko Ukrainai esot jāsamierinās. Proti, tā dēvētā speciālā militārā operācija var tikt pārtraukta vien tad, ja Ukraina piekrīt, ka tai piederošā Krimas pussala, kā arī Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabali tagad ir Krievijas sastāvā.
Maskavā Ķīnas ārlietu ministram ieplānotas arī vairākas tikšanās ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu, kuru laikā tiks apspriesta abu valstu darbības koordinācija drošības jomā, ziņo AFP. Ļoti iespējams, ka Vans Ji tiksies arī ar Putinu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pašlaik nekas neliecina par Ķīnas un Krievijas alianses izjukšanu, lai kā uz to cerētu Vašingtonā, Briselē un Kijivā.
