Pēc jūlijā notikušā NATO samita Viļņā jau šķita, ka Zviedrijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir tuvākā laika jautājums, taču beidzamajā nedēļā viss atkal sagriezies kājām gaisā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atsācis sūroties, ka Zviedrija izrāda nepieņemamu toleranci pret musulmaņu svētās grāmatas Korāna dedzinātājiem un citiem “teroristiem”, un viņam nekavējoties piebalsojušas Ungārijas amatpersonas, apsūdzot Zviedriju Ungārijas demokrātijas kritizēšanā.
Šis divas valstis ir vienīgās NATO dalībnieces, kas līdz šim nav ratificējušas Zviedrijas pievienošanos aliansei, atgādina “Reuters”. Pēc Viļņas samita, kurā attiecīgi solījumi izskanēja gan no Budapeštas, gan Ankaras augstāko amatpersonu puses, aptuvenā darba kārtība likās skaidra - Ungārijas parlaments ratificēs pievienošanos septembra otrajā pusē, bet Turcijas parlaments to pašu izdarīs oktobra sākumā. Taču tagad šis grafiks ir apdraudēts, un sliktākajā gadījumā Zviedrijas iestāšanās NATO var tikt atlikta uz nenoteiktu laiku.
Ungārija nav pārliecināta, ka tai vajadzētu atbalstīt Zviedrijas iestāšanos NATO - ar šādu paziņojumu televīzijas kanālam “HirTV” nācis klajā valdošo “Fidesz” partiju pārstāvošais parlamenta spīkers Lāslo Kovers. Pašlaik nedz debates, nedz balsojums par Zviedrijas iestāšanās ratificēšanu, parlamenta darba kārtībā nav iekļauti.
Par to, ka šāda kavēšanās varētu rasties, aizdomas radās jau pagājušajā nedēļā, kad kļuva zināms par oficiālo vēstuli, ko Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto nosūtījis savam zviedru kolēģim Tobiasam Billstrēmam. Dokumentā pausta neapmierinātība ar Zviedrijas sabiedriskā medija izglītības nodaļas (“UR”) sagatavoto skolēniem paredzēto 10 minūšu garo sižetu, kurā izskaidrots, kādēļ Eiropas Savienības regulāri pārmet Ungārijas valdībai atkāpšanos no demokrātiskām normām, pakļaujot tiesu varu un turot stingrā kontrolē lielākos medijus. Sijārto uzsvēris, ka šādā veidā tiekot izplatītas “viltus ziņas par to, ka Ungārijā neievēro demokrātijas pamatprincipus”, raksta “EUobserver.com”. Citi valdošās partijas “Fidesz” pārstāvji pārmetuši, ka ar līdzīgiem Ungārijai adresētiem pārmetumiem klajā nākuši arī vairāki zviedru politiķi. Un tas nekas, ka šie izteikumi izskanējuši no opozīcijā esošās sociāldemokrātiskās partijas aktīvistu puses. Kamēr šī kritika nerimsies, Zviedrijas iestāšanos NATO būs sarežģīti ratificēt, paziņojušas Ungārijas amatpersonas.
Vairums politologu uzskata, ka Ungārija cenšas kopēt Turcijas rīcību, un Zviedrijas iestāšanos NATO ratificēs tikai pēc tam, kad to būs paveicis Turcijas parlaments, raksta “EUobserver”. Turcijas līderis Erdogans, kā jau ierasts, spēlē savu spēli. Pagājušonedēļ viņš diezgan pēkšņi paziņoja, ka “būs grūti pārliecināt parlamentāriešus nobalsot par ratifikāciju” (tā, protams, ir liekulība, jo Erdoganam lojālais parlamenta deputātu vairākums rīkosies tā, kā prezidents teiks), jo Zviedrija pagaidām “vien pieņēmusi likumu par teroristu apkarošanu, bet nesteidz to īstenot”. Ar teroristiem Erdogans domājis gan Zviedrijā patvērumu atradušos kurdu aktīvistus, gan tos, kuri rīko Korāna dedzināšanas. Tāpat Turcijas līderis ir neapmierināts ar to, ka netiek atsāktas sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā un iestrēgusi vienošanās parakstīšana ar ASV par iznīcinātāju “F-35” piegādēm Turcijai. Pēc Viļņas samita tika vēstīts, ka arī tie ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai Turcijas ratificētu Zviedrijas iestāšanos NATO.
