Igaunija ir viena no tām valstīm (līdz ar Latviju, Lietuvu un tagad arī Somiju), kas šonedēļ aizliegusi šķērsot austrumu robežu automašīnām ar Krievijas numurzīmēm. Latvijā nolemts, ka netiks vērstas nekādas sankcijas pret spēkratu ar kaimiņvalsts numurzīmēm, kas jau iepriekš atradušies valstī, īpašniekiem. Igaunijas valdība tikmēr apsver iespēju šīs automašīnas konfiscēt, lai gan tieslietu eksperti brīdina, ka to īpašnieki šādus lēmumus var apstrīdēt tiesā.
Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” ziņo, ka stingra nostāja šajā jautājumā ir sociāldemokrātus pārstāvošajam iekšlietu ministram Lauri Lēnemetsam. Viņš ir pārliecināts, ka ar tādiem vai citādiem līdzekļiem jāpanāk, lai pa Igaunijas ceļiem vairs nebrauktu automašīnas ar agresorvalsts numurzīmēm. Viena iespēja ir šādus spēkratus konfiscēt, otra - pārliecināt īpašniekus, lai tie pārreģistrē automašīnas Igaunijā. Lēnemetss gan atzinis, ka diskusijas par šo jautājumu valdība tik tikko sākušās, un pašlaik viņš pauž tikai savu personīgo viedokli. Par to, kā rīkoties, valdība lemšot pēc tam, kad būs uzklausījusi nodokļu un muitas departamenta ekspertu atzinumu, ziņo “ERR”.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas skaidrojumu par sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju, Igaunija kopš trešdienas aizliegusi valstī iebraukt automašīnām ar šīs valsts numurzīmēm. Taču iepriekš tās tikušas ielaistas - gan šķērsojot Igaunijas un Krievijas robežu, gan Igaunijas un Latvijas robežu, gan ar prāmjiem iebraucot no Somijas vai Zviedrijas. “Mēs zinām, cik daudz automašīnu ar Krievijas numurzīmēm iebraukušas un izbraukušas, šķērsojot Igaunijas un Krievijas robežu. Taču attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējām robežām mums šādas informācijas nav. Līdz ar to arī grūti spriest par to, cik liels skaits auto ar Krievijas numurzīmēm pašlaik atrodas Igaunijā,” sacījusi nodokļu un muitas departamenta (“MTA”) pārstāve Killi Kurvitsa. Turklāt šo spēkratu skaits ik dienas var mainīties, jo šonedēļ noteiktie ierobežojumi neattiecas uz ES iekšējām robežām.
Atšķirībā no sociāldemokrātiem (Lēnemetsa personā) pārējie divi koalīcijas partneri - premjeres Kajas Kallasas Reformu partija un liberālā partija “Estonia 200” savu viedokli šajā jautājumā pagaidām nav paudušas. Tikmēr opozīcijā ir lielāka skaidrība. Konservatīvā “Isamaa” ir pārliecināta, ka nav ko auklēties ar tiem, kuru automašīnām ir karu izraisījušās valsts numurzīmes, un šie spēkrati jākonfiscē. Savukārt gan Centra partija, kas pēc inerces tiek uzskatīta par krievvalodīgo interešu pārstāvi (patiesībā tā jau labu laiku ir igauniska), gan galēji labējā “EKRE” pret šādu risinājumu iebilst.
Uz iespējamām problēmām, kas varētu rasties valdībai, ja tā nolems konfiscēt automašīnas, sarunā ar “ERR” norādījis igauņu advokāts Normans Āss. Viņš uzsvēris, ka savulaik šie transporta līdzekļi pilnīgi likumīgi ievesti Eiropas Savienības valstīs, un uz to īpašniekiem attiecas tiesiskās paļāvības princips. Ja nu automašīnas patiešām tiks konfiscētas, to īpašniekiem esot lieliskas izredzes uzvarēt tiesas prāvās pret Igaunijas valsti. Āss arī uzsvēris, ka jāņem vērā dažādas nianses un katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. “Sankciju mērķis ir novērst finanšu pieplūdumu Krievijas kara mašīnas darbināšanai. Taču, lūk vienkāršs piemērs. Kāds ukraiņu kara bēglis ieradies Igaunijā ar auto, kam ir Krievijas numurzīmes, jo tā vienkārši bijis ērtāk un drošāk, lai izbrauktu no krievu okupētajām teritorijām. Kāds labums un atbalsts Ukrainai būs no automašīnas konfiscēšanas šim cilvēkam?” retoriski jautā advokāts.
