Polija un sabiedrotie nevēlas Ukrainas graudaugu importa atsākšanu

Polija, Ungārija, Slovākija, Bulgārija un Rumānija, aizbildinoties ar savu zemnieku interesēm, nevēlas importēt graudaugus no Ukrainas. © Reuters/Scanpix

Piektdien, 15. septembrī beigsies Eiropas Komisijas noteiktais termiņš, līdz kuram bija aizliegts Ukrainas graudaugu eksports uz piecām Centrāleiropas valstīm – Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Bulgāriju un Rumāniju. Aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt vietējo lauksaimnieku intereses, šīs valstis vēlētos embargo pagarināšanu, turklāt Polija pat piedraudējusi – ja Briselē pieņems tai nelabvēlīgu lēmumu, robeža Ukrainas graudaugu importam vienalga paliks slēgta.

“Politico.eu” atgādina, ka kopš 2. maija Ukrainā novāktie kvieši, kukurūza, rapsis un saulespuķu sēklas vairs nedrīkst nonākt piecu Centrāleiropas valstu tirgos. Graudaugus pašlaik atļauts tranzītā nosūtīt uz citām valstīm, taču arī to uzglabāšana minētajās valstīs ir aizliegta. Šāds lēmums bija saistīts ar Polijas un pārējo četru valstu zemnieku protesta akcijām - viņi uzsvēra, ka lētie graudaugi no Ukrainas (tiem netiek piemērots ievedmuitas tarifs) kropļo tirgu un rada lielus zaudējumus vietējiem lauksaimniekiem. Eiropas Komisija (EK) pagaidu embargo noteikšanai piekrita, lai izvairītos no būtiskām domstarpībām bloka iekšienē.

Taču tagad jautājums aktualizējies no jauna, un gan Centrāleiropas valstu galvaspilsētās, gan Kijivā ar nepacietību gaida EK oficiālu paziņojumu. “Euronews” norāda, ka galīgajam lēmumam jābūt pieņemtam līdz piektdienas pievakarei. Līdz šim valdījusi pārliecība, ka embargo netiks pagarināts, taču visas kārtis sajauca ES lauksaimniecības komisārs Janušs Voicehovskis, paziņojot, ka Ukrainas graudaugu importa aizliegumu nepieciešams pagarināt vismaz līdz gada nogalei.

Taču līdz ar šo pātagu viņš Kijivai piedāvājis arī kādu pīrāgu. Komisārs apgalvojis, ka pašlaik tikai aptuveni 2 līdz 3 procenti Ukrainas graudaugu, kas nonāk Eiropas Savienības teritorijā, vēlāk tiek nogādāti kādā no Āfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm, kur tie patiešām ir ļoti nepieciešami, jo vietām cilvēki cieš badu. Tas saistīts ar lielajām graudaugu tranzīta izmaksām, kas Ukrainas graudu piegādes caur Centrāleiropu Āfrikai padara ekonomiski neizdevīgas. Tādēļ komisārs rosinājis noteikt ES subsīdijas šādām piegādēm - aptuveni 20 līdz 30 eiro par tonnu atkarībā no kravas galamērķa. Briselei tas izmaksātu aptuveni 600 miljonus eiro gadā, viņš lēsis. Tāpat Voicehovskis mudinājis ES iesaistīties alternatīvu eksporta maršrutu izstrādāšanā - pa Donavu līdz Rumānijas Melnās jūras ostām vai pāri Balkāniem līdz Adrijas jūras ostām.

Taču vērā ņemami ir divi aspekti, norāda “AP”. Pirmkārt, pats Voicehovskis bijis spiests atzīt, ka tas ir tikai viņa personīgais viedoklis, un vairāki kolēģi Eiropas Komisijā jau nav slēpuši sašutumu par tā publisku paušanu. Otrkārt, jāatceras, ka šis komisārs ir bijušais Polijas lauksaimniecības ministrs, turklāt cieši saistīts ar šajā valstī valdošo nacionālkonservatīvo partiju “Likums un taisnīgums” (“PiS”).

Polijā pašlaik pilnā sparā rit priekšvēlēšanu kampaņa pirms 15. oktobrī ieplānotajām parlamenta vēlēšanām, un “PiS”, kas tradicionāli paļāvusies uz laukos dzīvojošo pilsoņu balsīm, nevar atļauties šo elektorātu sadusmot. Tieši ar to izskaidrojams premjera Mateuša Moravecka šīs nedēļas skarbais paziņojums: “Mēs neļausim lētajiem Ukrainas graudiem pārpludināt Poliju”. Valdības vadītājs pat paziņojis, ka Brisele var lemt, ko vien vēlas, bet Polija aizstāvēs savu lauksaimnieku intereses un Ukrainas graudaugu importu neatļaus. Mazliet maigāk izteicies “PiS” līderis un Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis: “Mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainu gan kara laikā, gan valsts atjaunošanā pēc kara. Taču tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par mūsu pilsoņiem, mūsu lauksaimniecību, mūsu laukiem. Mūsu Ukrainas draugiem būtu tas jāsaprot.” Taču Kijivā saprast šādu nostāju nevēlas, un jau izskanējuši draudi - ja embargo tiks pagarināts, Ukraina pēc palīdzības vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā.