Ziemeļkorejas munīcija un artilērijas lādiņi apmaiņā pret Krievijas humāno palīdzību un varbūt pat kādām militārajām vai kosmosa tehnoloģijām. Tāds speciālistu ieskatā varētu būt darījums starp diviem diktatoriem – Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Vakar Čenuns savā bruņuvilcienā ieradās Krievijas Tālajos Austrumos, un gaidāms, ka abu vadoņu un viņus pavadošo delegāciju sarunas notiks šodien (pēc vietējā laika).
Ziemeļkoreja ir viena no pasaules militarizētākajām valstīm, kas jau gadu desmitiem ilgi gatavojusies karam, un tās armijas noliktavās ir desmitiem miljoni artilērijas lādiņu un raķešu, kā arī tonnām strēlnieku ieroču munīcijas, norāda BBC. Par šiem arsenāliem interese ir Maskavai, kuras pašas krājumi kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ir ievērojami noplicināti.
Sekojot ne tiem labākajiem padomju paraugiem, Krievijas armija dod priekšroku nevis kvalitātei, bet kvantitātei, cenšoties apbērt pretinieku ar ne īpaši precīzo šāviņu krusu. “Jane’s Defence Weekly” militāro ekspertu aplēses liecina, ka pagājušajā gadā vien Krievija izšāvusi 10 līdz 11 miljonus artilērijas lādiņu. Lai gan tās rezerves ir ievērojamas, tās nav neizsmeļamas, un Ziemeļkorejas palīdzība var lieti noderēt. Turklāt visu vienkāršāku padara fakts, ka Ziemeļkorejas artilērijas lādiņi, strēlnieku ieroču munīcija un prettanku raķetes ražotas pēc vecajām padomju tehnoloģijām un piemērotas lielākajai daļai ieroču, ko Krievija izmanto agresijā pret Ukrainu.
Taču oficiālām Ziemeļkorejas ieroču piegādēm Krievijai ir kāds būtisks šķērslis, atgādina “The New York Times”. Pret Ziemeļkoreju, kas, neraugoties uz daudziem brīdinājumiem, turpinājusi savu kodolieroču attīstības programmu, sankcijas noteikusi ANO Drošības padome, un savulaik par tām balsojusi arī Krievija. Un šīs sankcijas skaidri nosaka, ka ieroču un bruņojuma eksports uz Ziemeļkoreju vai imports no tās ir stingri aizliegti. AP atgādina, ka pagājušā gada novembrī jau izcēlās skandāls, kad vairāki rietumvalstu mediji, atsaucoties uz anonīmām augsta ranga amatpersonām, vēstīja, ka artilērijas šāviņus no Ziemeļkorejas iepircis bēdīgi slavenais algotņu grupējums “Wagner”. Toreiz gan Phenjana, gan Maskava kategoriski noliedza šādu darījumu, un neapšaubāmus pierādījumus tam tā arī neizdevās atrast.
Kas notiks tagad, ja vienošanos tomēr izdosies panākt? Liela apjoma munīcijas un šāviņu piegādi no Ziemeļkorejas Krievijai būs ļoti grūti turēt slepenībā, un Maskavai var nākties atzīt, ka tā pārkāpj ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas, rēķinoties ar to, ka šāda rīcība varētu nepatikt arī daudzām tā saukto globālo dienvidu valstīm, kuras līdz šim pret Krievijas agresīvo uzvedību izturējušās diezgan iecietīgi. Krievijas televīzijas propagandas raidījumos vairāki karstgalvji jau izteikuši, viņuprāt, konstruktīvu ierosinājumu - kas gan tur tik sarežģīts, kā nobalsojām par sankcijām pret Ziemeļkoreju, tā tagad savu parakstu atsauksim. Taču ANO harta kaut ko tādu neparedz, un diez vai kārtējās Ģenerālās asamblejas priekšvakarā (tā Ņujorkā sāksies 18. septembrī) Krievija vēlēsies atklāti ignorēt vismaz formāli joprojām ietekmīgāko starptautisko organizāciju.
Tādēļ ticamāks notikumu attīstības scenārijs ir cits. Pēc Putina un Kima tikšanās tiks paziņots par visu ko, bet tikai ne par munīcijas piegādēm Krievijai, prognozē rietumvalstu politologi un mediji. Tiek uzskatīts, ka jau kopš jūlija, kad vizītē Ziemeļkorejā bija ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, intensīvi tiek ne tikai gatavoti dokumenti abu diktatoru samitam, bet arī meklētas iespējas, kā kravas ar artilērijas lādiņiem, raķetēm un patronām pēc iespējas slepenāk nogādāt Krievijā, uzsver BBC. Ļoti ticami, ka šajā operācijā tiks iesaistītas abu valstu tirdzniecības flotes, jo transportēt ievērojamu daudzumu munīcijas pa vienīgo dzelzceļa līniju, kas savieno abas valstis, būtu pārāk uzkrītoši, turklāt jāņem vērā arī tas, ka šā sliežu ceļa caurlaidība ir ierobežota.
Jebkura vienošanās tiek slēgta vien tad, ja ar to apmierinātas ir abas puses, tādēļ interesanti paraudzīties, ko no Krievijas vēlas Kims. Jāsāk droši vien ar politiskām dividendēm jeb Ziemeļkorejas vēlmi iegūt vēl vienu pietiekami spēcīgu aizbildni papildus Ķīnai, ar kuru Phenjanai beidzamajos gadu desmitos bija izveidojusies ciešākā sadarbība. Gan Krievijai, gan Ziemeļkorejai ir viens kopīgais ienaidnieks - ASV, un loģiska šķiet šo valstu vēlme “draudzēties pret Ameriku”. Turklāt Phenjanas režīmam tas nozīmē arī visu olu nelikšanu vienā groziņā. Ja kādu iemeslu dēļ attiecības ar Ķīnu sašķobīsies, varēs paļauties uz Krievijas palīdzību. Tieši šī iemesla dēļ pirmajā ārvalstu vizītē kopš “Covid-19” pandēmijas Kims devies tieši uz Krieviju. Ķīnā par šo izvēli jūtams sašutums, tās amatpersonas atteikušās komentēt Ziemeļkorejas līdera rīcību.
Acīmredzami ir arī tas, ka Ziemeļkoreja vēlētos no Krievijas saņemt pārtiku, medikamentus, citas pirmās nepieciešamības preces, kas Korejas pussalas ziemeļos uzskatāmas par deficītu. Kremlis šādas iespējamās piegādes apzīmējis ar vārdiem “humānā palīdzība”. Taču tas nebūt nav viss. Phenjana būtu priecīga, ja Maskava ar to padalītos militārajās tehnoloģijās, piemēram, ierīcēs, ka palielinātu Ziemeļkorejas ballistisko raķešu darbības rādiusu vai ļautu uzstādīt kodolieročus uz zemūdenēm. Rietumvalstīs valda uzskats, ka Putins būs pietiekami piesardzīgs un šādu tehnoloģiju eksportu nepieļaus, taču - ko var zināt? Vien to, ka attiecīga vienošanās, ja tāda būs, atkal tiks noglabāta zem slepenības plīvura.
Vakar vēlu vakarā (pēc Tālo Austrumu laika) kļuva aizvien skaidrāks, ka Putina un Kima tikšanās notiks nevis Vladivostokā (Krievijas prezidents pirmdien ieradās šajā pilsētā uz Austrumu Ekonomikas forumu), bet gan 1500 kilometru attālumā esošajā kosmodromā “Vostočnij”. Ziemeļkoreju interesē arī kosmosa tehnoloģijas, jāatgādina, ka pērn šai valstij jau otro reizi neizdevās orbītā nogādāt mākslīgo Zemes pavadoni. Salīdzinot ar padomju laikiem, arī Krievijas kosmosa industrija vairs nav “pirmrindniece” (augustā ar fiasko beidzās mēģinājums uz Mēness virsmas nogādāt visurgājēju “Luna-25”), taču vismaz palaist satelītus Krievija vēl spēj.
