Turcijas dienvidos veiksmīgi beigusies glābšanas operācija, kuras mērķis bija nogādāt virszemē amerikāņu speleologu jeb alu pētnieku Marku Dikiju. 2. septembrī, atrodoties aptuveni 1120 metru dziļumā zem ieejas alā viņam sākās iekšējā asiņošana, un saviem spēkiem vīrietis no alas izkļūt nevarēja.
“Ir tik apbrīnojami atkal būt virszemē,” 40 gadus vecā Dikija sacīto uzreiz pēc izkļūšanas no Morkas alas (trešās dziļākās Turcijā) citē “AP”. Otrdien viņš ar helikopteru nogādāts tuvējās pilsētas Mersinas klīnikā, un tās ārsti paziņojuši, ka ļaunākais jau ir aiz muguras, un pētnieka dzīvībai briesmas vairs nedraud. Pats Dikijs atzinis, ka vienubrīd viņam jau licies, ka pēdējā stundiņa vairs nav tālu, jo pašsajūta kļuvusi aizvien sliktāka un sliktāka, un dažos brīžos viņš bijis bez samaņas. Speleologs izteicis īpašu pateicību gan vairāk nekā 150 cilvēkiem, kuri piedalījās viņa glābšanā, gan Turcijas valdībai, kas izņēmuma kārtā atļāva neievērot birokrātiskas formalitātes, nodrošinot to, ka alā laicīgi ieradās mediķi ar ierīcēm, kas paredzētas asins pārliešanai.
“AFP” ziņo, ka šī glābšanas operācija uzskatāma par vienu no vērienīgākajām speleoloģijas vēsturē. Tajā piedalījušies glābēji ne tikai no Turcijas, bet arī Ungārijas, Horvātijas, Itālijas, Bulgārijas un Polijas. Pašsaprotami, ka glābšanas darbos piedalījās arī visi tie, kuri kopā ar Dikiju augusta otrajā pusē bija devušies pazemē, lai kartografētu Morkas alu. To, kāda solidaritāte valda speleologu aprindās, spilgti apliecina ungāru alu pētnieces Žofijas Zadoras stāstītais, raksta “AP”. Pēc profesijas viņa ir ārste anestezioloģe, un 2. septembra rītā devusies uz kārtējo dežūru vienā no Budapeštas slimnīcām. Taču uzzinājusi par nelaimi, kas piemeklējusi Dikiju, viņa nekavējoties sazvanījusi kolēģi, kura bija gatava aizvietot Zadoru slimnīcā, ātri savākusi nepieciešamo ekipējumu un ar pirmo iespējamo reisu izlidojusi uz Turciju. Līdzīgi rīkojušies vēl daudzi amerikāņu pētnieka paziņas, kuri tagad atgādina - arī Dikijam ne reizi vien nācies piedalīties glābšanas operācijās, un viņš allaž bijis viens no pirmajiem, kurš steidzies palīgā, ja kolēģiem gadījušās kādas likstas.
Ņemot vērā to, ka sasirgušais pats nav varējis paiet, un viņš no alas bija jāiznes uz nestuvēm, evakuācijas maršruts plānots ļoti rūpīgi. Šaurākajās vietās pat nācies likt lietā spridzekļus, lai alu paplašinātu vismaz tik daudz, lai tām cauri tiktu divi vīri ar nestuvēm. Vairākās vietās nācies ierīkot ko virvju liftam līdzīgu, lai nestuves varētu pacelt līdz nākamajam alas līmenim, vēsta “BBC”. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ bija nepieciešams tik ilgs laiks, lai saslimušo speleologu dabūtu ārā no alas. Taču pats galvenais, ka jau krīzes pirmajās dienās, pateicoties savlaicīgai medicīniskajai palīdzībai, izdevās panākt, ka Dikija veselības stāvoklis nekļūst sliktāks.
Tagad pētnieku gaida rūpīgi izmeklējumi un ārstēšanās, jo asiņošanas cēlonis vēl nav noskaidrots, lai gan sākotnēji bija aizdomas par plīsušu kuņģa čūlu. Dikija draugam un kolēģim Karlam Heitmeijeram, kurš pirmdien bija uzaicināts uz televīzijas kompānijas “NBC” šovu “Today”, tika uzdots jautājums - vai pēc viņa domām Marks pēc visa pārdzīvotā atkal dosies alās. “Ceru, ka šo pārraidi neskatās viņa mamma, jo esmu gatavs saderēt, ka jā,” skanējusi atbilde.
