Apmierinātas ir gan ASV un citas rietumvalstis, gan Ķīna un Krievija, nerunājot nemaz par Indiju – Ņūdeli notikušajā G20 samitā pagājušās nedēļas nogalē izdevies panākt vienošanos par kopīgo paziņojumu, ko parakstījuši visi samita dalībnieki. Taču, kā norādījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, šī dokumenta parakstītājiem “nav ar ko lepoties”, jo tajā nav nosodīta Krievijas agresija un pastrādātie kara noziegumi, vien citēta ANO harta. Tāda bijusi cena, ko rietumvalstis bija spiestas maksāt, lai vismaz formāli saglabātu G20 vienotību.
Tā šo daudziem negaidīto kompromisu, kas pēc nedēļām ilgušām diplomātu sarunām panākts teju vai pēdējā brīdī, apraksta gan “Politico.eu”, gan AP, gan citi rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi. Jāatgādina, ka pirms nepilna gada notikušā Bali samita noslēdzošais dokuments, bija manāmi skarbāks attiecībā pret Krieviju. Tajā, atsaucoties uz attiecīgu ANO rezolūciju, agresīvais iebrukums Ukrainā bija nepārprotami nosodīts. Tiesa, vairākas valstis ar Krieviju priekšgalā noslēguma dokumentu papildināja ar piebildēm, ka ne visiem formulējumiem var piekrist. Vēl viena nianse - pagājušā gada novembrī Bali samita dalībnieki noklausījās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska video uzrunu, taču šogad namatēvs - Indijas prezidents Narendra Modi - neuzskatīja Ukrainas līdzdalību samitā par nepieciešamu.
Aizstāvot panākto kompromisu, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens intervijā CNN uzsvēris, ka 35 lappuses garajā noslēguma dokumentā gana skaidri uzsvērta lielākās daļas G20 valstu nostāja - pat neraugoties uz to, ka Krievija tieši pieminēta nav. Piemēram, norādīts, ka visām valstīm būtu jāatturas no rīcības, kas vērsta pret jebkuras citas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti vai politisko neatkarību, viņš skaidrojis.
Krievija formāli tam ir piekritusi, taču tās ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, kurš vadīja šīs valsts delegāciju, ir sava interpretācija - Kremlis taču joprojām uzsver, ka tā uzsākto “speciālo militāro operāciju” izprovocējusi Ukraina un aiz tās stāvošās rietumvalstis, kuru mērķis bijis apdraudēt Krievijas suverenitāti. Jāatgādina arī, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins beidzamajos mēnešos ne reizi vien pieminējis “jauno realitāti”, ar ko esot jārēķinās Ukrainai un tās sabiedrotajiem. Proti, 2022. gada iebrukumā daļēji okupētos un oficiāli Krievijai pievienotos Ukrainas apgabalus (Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas) Maskavā uzskata par Krievijas neatņemamu sastāvdaļu, un Ukrainas centieni tos atgūt tiek traktēti kā uzbrukums Krievijai.
Intervijās gan Krievijas, gan rietumvalstu medijiem Lavrovs nav spējis slēpt savu sajūsmu par to, ka dokumentā Krievija un tās agresīvā rīcība nav pat pieminētas, aprobežojoties ar fakta konstatāciju - Ukrainā notiek karš, kura rezultātā nodarīti ievērojami zaudējumi globālajai ekonomikai, bet daudzu attīstības valstu iedzīvotājiem draud bads, jo vairs netiek saņemti Ukrainā izaudzētie graudi. Ukrainas ārlietu ministrijas pārstāvis Olehs Nikolenko, paužot neapmierinātību ar samita noslēguma dokumenta saturu, piebildis vēl vienu interesantu lietu - Kijivai nepatīk, ka šo iebrukumu oficiālajos dokumentos dēvē par “karu Ukrainā”, jo piemērotāks apzīmējums tam būtu “karš pret Ukrainu”.
Bet, atgriežoties pie panāktā kompromisa, “Politico.eu” norāda, ka tam bijuši vairāki iemesli. Lielu lomu nospēlējusi ASV vēlme izdarīt tā, lai Modi varētu lepoties ar diplomātisku panākumu, kas palielinātu Indijas prestižu tā dēvētajos globālajos dienvidos (tas nav ģeogrāfisks, bet ar ekonomiku saistīts termins, ar kuru mēdz apzīmēt valstis, kuru ekonomika atrodas vēl attīstības stadijā). Pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nav mainījusi Donalda Trampa laikos uzsākto kursu, saskaņā ar kuru Savienoto Valstu galvenais ģeopolitiskais pretinieks ir Ķīna. Savukārt Indija šajā pretstāvē tiek uztverta kā potenciāls Vašingtonas sabiedrotais, tādēļ ASV ir ieinteresētas šīs valsts ietekmes audzēšanā pasaulē. Atsakoties no stingra Krievijas agresijas nosodījuma, tika panākts, ka Indijas rīkoto samitu iespējams uzskatīt par ļoti veiksmīgu, jo vēl pagājušās nedēļas sākumā bija lielas bažas par to, vai noslēguma dokumentu izdosies saskaņot.
Otrs aspekts ir pašas G20 statuss un perspektīvas. Šī grupa, kurā līdz šim bija 19 dalībvalstis un Eiropas Savienība (tagad pieņemts lēmums tajā uzņemt arī Āfrikas Savienību), tika izveidota pirms gandrīz 25 gadiem. Mērķis bija iesaistīt starptautiskajās sarunās par globālo ekonomikas attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām un citiem svarīgiem jautājumiem arī attīstības valstis. Taču pašlaik šajā nišā cenšas ielauzties BRICS (Ķīna, Krievija, Indija, Brazīlija un DĀR), kas nesenajā samitā Johannesburgā nolēma uzaicināt savās rindās vēl sešas valstis - Irānu, Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus, Ēģipti, Etiopiju un Argentīnu. Vašingtonā un mazākā mērā arī ES valstu galvaspilsētās bažījas, ka paplašinātais BRICS, kurā lielākā ietekme ir Ķīnai, tā sauktajiem globālajiem dienvidiem varētu kļūt par vilinošu alternatīvu G20 formātam. Zīmīgi, ka pēc BRICS samita G20 tikšanos neuzskatīja par vajadzīgu apmeklēt Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, un Ķīna, gluži tāpat kā Krievija, uz Ņūdeli nosūtīja zemāka līmeņa delegācijas. ASV un to sabiedrotajiem G20 ietekmes zaudēšana ir nepieņemama, un, lai saglābtu vismaz šķietamu vienotību, kopīgais paziņojums bija ļoti nepieciešams.
