Simtiem entuziastu ne tikai no Apvienotās Karalistes, bet arī visas pasaules šajā nedēļas nogalē pulcēsies Lohnesa ezera krastos Skotijā. Tur notiks vērienīgākā ezera “ķemmēšana” kopš 1972. gada ar mērķi atrast kādus pierādījumus tam, ka ūdenskrātuvē patiešām dzīvo kāds liels un noslēpumains radījums.
Saprotams, ka šis pasākums lielākoties tiek rīkots, lai par Lohnesu un tā apkaimi atgādinātu tūristiem, taču novārtā nav atstāta arī zinātniskā puse - tik modernas ierīces, kā šogad, ezera ūdeņu pārbaudīšanai vēl nav izmantotas. Lohnesa centra vadītājs Pols Niksons stāstījis, ka ezera ūdeņi tiks skenēti ar termālajiem sensoriem, kas uzstādīti uz bezpilota lidaparātiem, tāpat pirmo reizi tiks izmantoti hidrofoni, ar kuru palīdzību iespējams uztvert akustiskos viļņus, kas izplatās ūdenī, vēsta “Euronews”. Šos pētījumus veiks apmācīti speciālisti, daļa no kuriem darbojas vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados izveidotajā Lohnesa izmeklēšanas birojā. 1972. gadā tieši šī organizācija rīkoja līdz šim vērienīgāko ezera pārmeklēšanu, kas gan beidzās bez rezultātiem.
“BBC” vēsta, ka brīvprātīgajiem palīgiem (pieteikšanās līdzdalībai tika pārtraukta nedēļas sākumā, jo gribētāju bija par daudz) nāksies palikt krastā. Viņiem tiks ierādītas drošas novērošanas vietas, un šo ļaužu uzdevums būs raudzīties, vai ezerā nesākas kāda aizdomīga viļņošanās, par katru neparasto novērojumu informējot Lohnesa centru. Modernās tehnoloģijas dod iespēju novērošanu veikt arī attālināti, pieslēdzoties kādai no ezera krastā izvietotajām videokamerām. Jāatgādina gan, ka Lohnesa platība sasniedz gandrīz 57 kvadrātkilometrus, un novērot visu ūdens virsmu vienlaikus ir neiespējami.
Mīts par to, ka Lohnesa ezerā, kura dziļums vietām pārsniedz 230 metrus, mīt kāda prāva un neparasta radība, ir ļoti sens, atgādina ASV sabiedriskais radio (“NPR”). Mūsu ēras VI gadsimtā ar šo briesmoni sastapies kāds mūks, un tikai krusta zīmes pārmešana likusi nezvēram meklēt patvērumu ezera dzelmē. Tā vismaz vēsta leģenda, ka balstīta uz arhīvos atrastiem dokumentiem. Arī nākamajos gadsimtos Skotijā ik pa laikam izplatījušās ziņas, ka ezerā dzīvojot kāds dīvains un agresīvs radījums vai pat vairāki - zemnieki sūdzējušies, ka viņiem pazūdot lopi, kas devušies uz ezeru padzerties, bet sējumos parādās milzīgu pēdu nospiedumi, kas nepieder nevienam zināmajam dzīvniekam.
Ilgu laiku tas bija vien lokāls mīts, taču 1933. gadā visu mainīja vietējā viesnīcā strādājošā Oldija Makeja, kura kādu vakaru manāmi satraukti iebrāzās hoteļa bārā un stāstīja - nupat kā braucot gar Lohnesa krastu viņa redzējusi ezerā peldam “vaļa izmēra” nezvēru. Tā nu sagadījās, ka tobrīd bārā savu alus pinti tukšoja avīzes “Inverness Courier” reportieris, un jau pēc pāris dienām ziņa par neparasto atgadījumu tika publicēta laikrakstā. Tajā pašā gadā par briesmoni ziņoja vēl vairāki vietējie iedzīvotāji, un decembrī municipalitāte pat nolīga Āfrikā un Āzijā daudz ko pieredzējušo lielo dzīvnieku mednieku Marmadjūku Vezerelu, dodot viņam uzdevumu nošaut nezvēru.
Vezerela medības beidzās bez rezultātiem. Viņš gan apgalvoja, ka esot uzgājis briesmoņa pēdas, taču Skotijas Dabas vēstures muzeja zoologi, kuri nekavējoties devās uz Lohnesa piekrasti, nekā līdzīga mednieka norādītajās vietās neatrada. Nākamajā gadā “Daily Mail” publicēja angļu daktera Roberta Vilsona uzņemto miglaino fotogrāfiju - tajā bija redzama ūdenī peldoša radība ar garu kaklu un nelielu galvu, gluži kā pleziozauram. Vēlāk gan noskaidrojās, ka šis attēls bijis viltojums, taču ažiotāža ap to bija tik liela, ka Lohnesa ezera noslēpumaino briesmoni nosauca par Nesiju. Pašlaik šis vārds jau kļuvis par firmas zīmi, un “BBC” 2012. gadā ziņoja, ka reģiona ekonomikai “Nesijas leģenda” nodrošina 29 miljonu eiro lielus ienākumus gadā. Un kādēļ gan sarīkojot meklēšanas kampaņu ezerā nepiesaistīt jaunus interesentus un nepalielināt ienākumus?
