Pretēji vairumam prognožu Spānijas karalis Felipe VI premjera amatam nominējis konservatīvās Tautas partijas (PP) līderi Alberto Nunjesu Feiho. Jā, viņa partija ieguva visvairāk mandātu pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās, taču pēc visām aplēsēm labējiem spēkiem pietrūkst balsu, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā, ko pagājušonedēļ apliecināja parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanas. Taču arī sociālistu līderis, pašreizējais valdības vadītājs Pedro Sančess vēl nav spējis vienoties par atbalstu no Katalonijas neatkarības piekritēju puses.
Nedēļas sākumā Felipe VI Sarsuelas pilī rīkoja konsultācijas, uz kurām bija aicināti visu septiņu parlamentā pārstāvēto partiju līderi, tiesa, vairākas reģionālas partijas šo ielūgumu ignorēja, raksta “Reuters”. Karaļa uzdevums nebija vienkāršs, jo 23. jūlijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas faktiski beidzās ar neizšķirtu, vairākumu (vismaz 176 no 350 mandātiem) neiegūstot nevienam no blokiem. Labējiem pašlaik ir 172, bet kreisajiem (kopā ar vairākām mērenām reģionālajām partijām) - 171 mandāts. Tā dēvētā zelta akcija jeb septiņi mandāti ir Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas “Kopā par Kataloniju” (“Junts”) rokās, un tas nu ir skaidrs, ka konservatīvos tā neatbalstīs nekādā gadījumā.
Spriežot pēc visa, Sančess konsultāciju laikā nav spējis pārliecināt karali, ka viņam ir nodrošināts “Junts” atbalsts, tādēļ Felipe VI nolēmis premjera amatam sākumā nominēt vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguvušās partijas līderi. Jāatgādina, ka PP saņēma 132 mandātus, bet sociālisti (PSOE) bija spiesti samierināties ar 121.
Spāņu žurnālistikas veterāne Ana Romero sarunā ar “Politico.eu” norādījusi, ka Felipe VI atradies ļoti sarežģītā situācijā, jo bijis skaidrs, ka viņu kritizēs gan viena, gan otra lēmuma pieņemšanas gadījumā. “Tagad, kad viņš nominējis Feiho, jau dzirdami pārmetumi, ka monarhs simpatizējot labējiem spēkiem un velti tērējot parlamentāriešu darba laiku, nominējot kandidātu, kuram nav izredžu uz apstiprināšanu premjerministra amatā. Taču, ja uzreiz būtu nominēts Sančess, konservatīvie pārmestu, ka tiek ignorēta viņu uzvara vēlēšanās un karalis gājis kreiso spēku un valsti sagraut gribošo separātistu pavadā,” viņa skaidrojusi.
Tam, ka tagad notiks nesaprotama vilcināšanās, var tikt piekrist, vakar rakstīja Spānijas mediji, komentējot Feiho lēmumu tikai 26. septembrī rīkot pirmo parlamenta balsojumu par viņa apstiprināšanu premjera amatā. Nav īsti saprotams, ko PP līderis šo vairāk nekā mēnesi grasās darīt, jo visus iespējamos atbalstītājus labējo nometne jau ir mobilizējusi. Pārvilināt vismaz četrus deputātus no citu partiju rindām? Tas nešķiet īsti nopietni. AP atgādina, ka saskaņā ar Spānijas likumu pirmajā balsojumā premjera amata kandidātam jāiegūst vismaz 176 deputātu atbalsts. Ja tas neizdodas, tad divu dienu laikā tiek organizēts otrs balsojums, kurā pretendentam uz augsto posteni jāpanāk, lai viņu atbalstītu lielāks skaits deputātu nekā balso pret. Tas iespējams vien grūti ticamajā gadījumā, ja “Junts” (vai vēl kāda reģionālā partija) šajā balsojumā atturas - faktiski tā ir nezinātniskā fantastika.
Pēc pirmā balsojuma sākas divu mēnešu laika atskaite - ja šajā laikā premjeru apstiprināt neizdodas, parlaments tiek atlaists un izsludinātas jaunas vēlēšanas. Taču nav šaubu, ka pēc Feiho gaidāmās izgāšanās Felipe VI mandātu veidot valdību uzticēs Sančesam, kurš turpina pildīt premjera pienākumus. Granadas universitātes profesors, konstitucionālo likumu eksperts Agustins Ruiss Robledo sarunā ar “Politico.eu” norādījis, ka Feiho nominēšana Sančesam varētu būt izdevīga, jo viņš iegūs laiku, lai spētu vienoties, ar kādiem nosacījumiem Katalonijas separātisti varētu atbalstīt kreiso koalīciju vai vismaz nelikt šķēršus tās apstiprināšanai.
To, ka principā šāds darījums ir iespējams, apstiprināja parlamentā pagājušonedēļ notikušais balsojums par parlamenta priekšsēdētāju. Šajā amatā ar 178 balsīm (tātad arī septiņiem “Junts” mandātiem) tika apstiprināta sociālistu izvirzītā kandidāte Francina Armengola. AFP vēsta, ka apmaiņā pret atbalstu valdība piekritusi vairākām “Junts” vēlmēm. Jau pagājušās nedēļas nogalē uz Briseli aizceļoja dokuments, kurā lūgts katalāņu, basku un galisiešu valodas atzīt par ES oficiālajām valodām (cita lieta, ka attiecīga lēmuma pieņemšanas perspektīvas ir diezgan miglainas). Sančess arī piekritis tam, ka katalāņu valodu varēs lietot Spānijas parlamentā. Tāpat panākta vienošanās par divu izmeklēšanas komisiju izveidošanu patiesības noskaidrošanai par 2017. gadā Barselonā notikušajiem terora aktiem un par datorprogrammas “Pegasus" izmantošanu katalāņu separātistu izspiegošanai.
Taču “Junts” un tās līdera - trimdā Beļģijā dzīvojošā Karlesa Pudždemona - cena par atbalstu Sančesa apstiprināšanai premjera amatā esot krietni augstāka. Pirmkārt, partija vēlas, lai tiktu amnestēti visi notiesātie saistībā ar 2017. gada neatkarības referendumu Katalonijā, kas tika sarīkots, pārkāpjot Spānijas likumus, un tam sekojošo neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Otrkārt, separātisti grib, lai varas iestādes Madridē pavisam oficiāli piekristu šāda referenduma rīkošanai. Gan Sančess, gan citi sociālistu pārstāvji apgalvo, ka šādiem “antikonstitucionāliem soļiem” neesot gatavi, un tagad viņam ir vairāk nekā mēnesis laika, lai mēģinātu ar “Junts” panākt kādu citu darījumu.
