Adrijas jūrā Itālijas ziemeļaustrumu piekrastē šajā sezonā neparasti lielā skaitā savairojušies zilie krabji – invazīva suga, kas lielos kvantumos aprij ne tikai vietējo iecienītās gliemenes, bet arī dažādu zivju mazuļus. Ja citādi ar šiem iebrucējiem nevar cīnīties, tie jāķer un jāliek galdā, nosprieduši praktiskie itāļi.
“AP” vēsta, ka Venēcijas un tās tuvējo apkaimju restorānos šajā vasarā parādījies jauns piedāvājums - zilie krabji. Tos iespējams pagatavot visdažādākajos veidos. Gan vārīt, gan grilēt, gan izmantot salātu pagatavošanai, gan pasniegt kopā ar citiem itāļu virtuves gardumiem. Šīs sugas (Callinectes Sapidus) ierastā dzīvesvieta bijusi Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekraste, taču jau šī gadsimta sākumā tie līdz ar kuģu balasta ūdeņiem ievazāti Vidusjūrā, pamazām migrējot uz ziemeļiem. Piemērotākos dzīves apstākļus krabji atraduši Po upes deltas tuvumā esošajās lagūnās, kur šovasar sākuši vairoties ģeometriskā progresijā.
Par to ļoti nelaimīgi ir vietējie zvejnieki, kuriem tieši šīs lagūnas bijušas labākās mīdiju, austeru un citu gliemeņu ķeršanas vietas, raksta “AFP”. Krabji strauji aug, lielāko eksemplāru svars tuvojas kilogramam, un viņiem nepieciešams arī attiecīgs daudzums barības. Tieši gliemenes ir zilo krabju galvenā pārtika, bet tagad šis Itālijas ekonomikai nozīmīgais resurss (Itālijā ir pasaulē trešā lielākā gliemeņu ieguvēja aiz Ķīnas un Dienvidkorejas, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati) draud izsīkt.
“Krabis ir agresīvs un ātrs, tā ir radība, kurai piemīt arī kāds saprāts. Mēs mēģinām cīnīties pret zilajiem krabjiem, taču neveiksmīgi, jo viņu ir daudz vairāk,” sarunā ar “AFP” sacījis Marko Gjudiči, kurš Orbetello lagūnā zvejo jau vairāk nekā 40 gadus, un kura senči arī gadsimtiem ilgi nodarbojušies ar zvejniecību. Viņš piebildis, ka krabji, kas ir lieliski peldētāji, nesmādē arī zivju mazuļus. Turklāt tie mēdz iepīties zvejnieku tīklos, nereti tos ar savām asajām un spēcīgajām spīlēm sabojājot. Tas nav mīts, uzsver Gjudiči, rādot rētu uz savas rokas īkšķa - daudz neesot trūcis, lai krabis salauztu viņam nagu.
Po upes deltā vien krabju invāzija apdraud vairāk nekā 3000 zvejnieku dzīvesveidu un peļņas iespējas. Taču krabju populācija pieaug arī citur Adrijas jūras piekrastē un Toskānā - Ligūrijas jūras krastos. To apzinās arī Itālijas valdība. Šomēnes lauksaimniecības ministrs Frančesko Lolobridžida paziņoja, ka situācija ir kritiska, tādēļ valdība nolēmusi piešķirt 2,9 miljonus eiro, lai veicinātu krabju izķeršanu. Valdības nolīgtie bioloģijas eksperti atzinuši, ka cita ceļa kā samazināt šo īpatņu skaitu Itālijas piekrastes ūdeņos nav, jo tur bez dabiskajiem ienaidniekiem (ja atskaita cilvēku) krabji var justies gana omulīgi. Zvejniecības nozares organizācijas jau paudušas bažas, ka drīz vien vietējiem zvejniekiem nāksies pārorientēties no gliemeņu iegūšanas uz krabju zveju, kas nozīmēs ne tikai zvejas rīku maiņu, bet arī jaunu noieta tirgu meklēšanu.
