Šonedēļ Varšavā sarīkotā Polijas bruņoto spēku parāde spilgti apliecināja tās pārmaiņas, kas beidzamajos gados notikušas šīs valsts armijā un kuras vislabāk raksturo latīņu teiciens “Si vis pacem, para bellum” jeb “Gribi mieru – gatavojies karam”. Vairs ne miņas no novecojušās padomju laiku tehnikas, tās vietā moderni ASV, Dienvidkorejā, Vācijā un arī pašā Polijā ražoti ieroči, kas iepirkti, pateicoties tam, ka šogad Polija aizsardzībai tērē 4% no iekšzemes kopprodukta, šajā ziņā izvirzoties NATO līderos.
“Šobrīd Polijas valsts interešu galvenais elements ir mūsu austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO robeža, aizsargāšana,” prezidenta Andžeja Dudas sacīto citē “Reuters”. Lai to paveiktu, Polija negrasās paļauties tikai uz Ziemeļatlantijas alianses “lietussargu” jeb daudz piesaukto 5. pantu, kas paredz sabiedroto nākšanu talkā iebrukuma gadījumā. Varšavas nodoms ir izveidot spēcīgāko armiju Eiropā, un pēdējo gadu laikā valsts uz to apņēmīgi virzās.
Tā sanācis, ka šī virzība notikusi nacionāli konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) vadībā. “Deutsche Welle” atgādina, ka partija nāca pie varas 2015. gadā, tātad gadu pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un izprovocēja karadarbību Austrumukrainā jeb Donbasā, atbalstot vietējos separātistus. Polijas politiķiem, jo īpaši nacionāli noskaņotajiem ar “PiS” līderi Lehu Kačiņski priekšgalā, jau tāpat nebija nekādu lielo ilūziju par to, ka ar Krieviju iespējams normāli sadarboties, un Krimas aneksija tās pilnībā kliedēja.
Papildu impulsu Varšavas apņēmībai stiprināt savus bruņotos spēkus deva pagājušā gada 24. februārī uzsāktais Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Polijā reti kurš šaubās - ja šī avantūra izdotos, Kremlim agri vai vēlu rastos vēlme “pārbaudīt” arī kādu NATO valsti - Poliju vai Baltijas valstis. Šīs bažas nav kliedētas, jo Krievijai lojālā Baltkrievija, ar kuru Polijai ir vairāku simtu kilometru gara robeža, turpina jau 2021. gadā iesāktos hibrīduzbrukumus, sūtot uz Poliju nelegālos migrantus no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Turklāt pēc Jāņos notikušā neveiksmīgā un līdz galam neizprotamā dumpja mēģinājuma uz Baltkrieviju pārdislocēti arī bēdīgi slavenā algotņu grupējuma “Wagner” kaujinieki.
Polijai ir visi iemesli izjust apdraudējumu, un tā rīkojas pietiekami izlēmīgi, lai mazinātu šos draudus. “Uzsāktās plašās modernizācijas mērķis ir kārtīgi apbruņot Polijas armiju un izveidot tādu aizsardzības sistēmu, ka neviens neriskēs mums uzbrukt. Mēs gribam panākt, lai Polijas armijai nekad nevajadzētu karot,” sacījis prezidents Duda. Vēl ambiciozāk izteicies Kačiņskis, kurš, neraugoties uz to, ka ieņem tikai vicepremjera posteni, tiek uzskatīts par ietekmīgāko valsts politiķi. Viņš pavēstījis, ka nākamo gadu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ne tikai bruņojumam, bet arī bruņoto spēku personālsastāva palielināšanai, un mērķis esot sasniegt 300 000 vīru lielu armiju. Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks informējis, ka beidzamo gadu laikā armijas skaitliskais sastāvs no 100 000 cilvēkiem palielināts līdz 175 000, raksta “Politico.eu”. Tomēr jānorāda, ka aptuveni 50 000 no viņiem nav profesionāli karavīri, bet gan teritoriālo aizsardzības vienību (vietējās zemessardzes) brīvprātīgie.
Atgriežoties pie bruņojuma, jāuzsver, ka šogad vien Polija aizsardzības vajadzībām tērē 140 miljardus zlotu jeb aptuveni 31,5 miljardus eiro, raksta “Deutsche Welle”. Lielākā daļa šīs naudas aiziet moderna bruņojuma iegādei. Militārajā parādē, kas 15. augustā notika Varšavā Vislas krastos, tika demonstrētas vairāk nekā 200 tehnikas vienības un 92 lidaparāti. Polijas armijas rīcībā jau ir amerikāņu tanki “M1A1 Abrams”, Vācijā ražotie “Leoprad 2” un dienvidkorejiešu K2. Parādē piedalījās arī ASV ražojuma tāldarbības artilērijas ierīces HIMARS un pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, dienvidkorejiešu pašgājējas haubices K9, kā arī vesela virkne pašā Polijā ražotās militārās tehnikas - “Rak” mīnmetēji, “Krab” haubices, “Rosomak” bruņutransportieri un “Borsuk” bruņumašīnas.
Debesīs tikmēr saimniekoja Polijas bruņojumā jau esošie amerikāņu helikopteri “Black Hawk” un “Apache”, amerikāņu iznīcinātāji F-16 un dienvidkorejiešu iznīcinātāji FA-50. Parādes vērotājiem bija iespējams redzēt arī pašlaik modernākos amerikāņu iznīcinātājus F-35, kurus pilotēja NATO varenākās lielvalsts lidotāji. Polija noslēgusi līgumus par 32 šādu kaujas mašīnu piegādi. Poļu pilotu apmācības sāksies nākamajā gadā, bet pirmos F-35 valsts varētu saņemt 2026. gada pirmajā pusē.
“Al Jazeera” vēsta, ka “Global Firepower” reitingā, kas tiek sastādīts, vērtējot valstu armiju kaujas spējas, Polijas bruņotie spēki jau tagad ieņem 20. vietu no 145 pasaules valstīm, apsteidzot gan Vācijas, gan Spānijas, gan Kanādas armijas. Ja modernizācija ritēs kā iecerēts, nākamajos gados Polija šajā reitingā kāps uz augšu.
Džeimijs Šī, kurš kādreiz ieņēma augstus amatus NATO pavēlniecībā, bet tagad ir Ekseteras universitātes profesors, kā arī slavenās britu domnīcas “Chatham House” eksperts stratēģijas un drošības jomā, sarunā ar CNN norādījis, ka Polijas militārais progress beidzamajos gados ir apbrīnojams. “Ir aprēķini, kas liecina - ja Polija patiešām saņems visus amerikāņu, vācu un dienvidkorejiešu tankus, ko plāno iegādāties, kā arī modernizēs savā rīcībā esošos, šīs valsts armijai būs vairāk tanku nekā Francijai, Vācijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei kopā ņemtām,” viņš sacījis. Mēdz jau teikt, ka XXI gadsimtā tanki neizšķir karu iznākumu, taču Ukrainas pretošanās pieredze agresoram liecina, ka bez tiem pagaidām vēl iztikt nav iespējams.
