“Zāle vienkārši neaug. Tas pats ar graudaugiem – nav ne ražas, ne salmu. Visur pilnīgs vakuums,” ar nolemtības sajūtu balsī intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” saka Raplas apriņķa fermeris Miks Meinbergs. Viņš jau pieņēmis smagu lēmumu pārdot saimniecībai piederošos 800 liellopus, kas audzēti gaļas iegūšanai, lai nākamajā ziemā spētu pabarot piena govju ganāmpulku. Līdzīgā situācijā lopbarības krīze novedusi daudzus zemniekus.
Gluži tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā šā gada laikapstākļi krietni iegriezuši zemniekiem. Pavasaris bija auksts, un vietām salnas tika novērotas ne tikai maijā, bet arī jūnija pirmajā pusē, kas neveicināja lopbarībai nepieciešamās zāles augšanu. Vēlāk sekoja ilgstošs sausuma periods, situācijai sākot uzlaboties vien jūlija otrajā pusē.
Pašlaik daudzviet lauki beidzot sazaļojuši, taču daudzi zemnieki uzskata, ka jau ir par vēlu, un pietiekami daudz lopbarības sagādāt neizdosies. Akciju sabiedrības “Pajusi ABF” īpašnieks un vadītājs Lembits Pāls “ERR” skaidrojis, ka aptuveni pusi no ziemā nepieciešamās lopbarības izdodas sagatavot jau pēc pirmās pļaušanas, bet šogad tā faktiski izpalikusi, jo neesot jau īsti bijis, ko pļaut. Pērn, piemēram, pirmā pļaušana nodrošinājusi 4000 tonnu skābbarības, bet šogad - vien nepilnas 1500 tonnas. Ar sienu situācija ir vēl dramatiskāka - 6000 ruļļi pērn un tikai 410 šogad.
Ņemot vērā deficītu, lopbarības cenas kāpušas debesīs. Meinbergs stāsta, ka parasti par 200 kilogramu smagu siena rulli prasīti 20 eiro, bet šogad tā cena palēkusies līdz pat 100 eiro. Gandrīz rīs reizes pieaugusi arī salmu un skābbarības cena - no 30 līdz 40 eiro par tonnu pagājušajā gadā līdz 100 eiro par tonnu pašlaik. Iespējams, ka kāds lopbarību par šādām kosmiskām cenām arī pērk, taču Meinberga saimniecība “Pae Farmer OÜ”, kurai lauki ir Raplas apriņķī, nolēmusi to nedarīt, jo ekonomiskā ziņā tas būtu pagalam neizdevīgi. Viņš uzskata, ka daudzas nelielās saimniecības rudenī būs spiestas pārdot liellopus, un gaļas cenas uz kādu laiku varētu kristies.
Labākā situācijā šogad ir tie lopkopji, kuri paralēli nodarbojas arī ar citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, vēsta “ERR”. Daļa no viņiem jau upurējusi savu rudzu vai citu graudaugu ražu, izmantojot to skābbarības sagatavošanai. Aizvien lielāks skaits aizdomājas par to, ka būtu izdevīgi audzēt kukurūzu lopbarībai.
Sliktie laikapstākļi rada problēmas ne tikai zemniekiem. Piemēram, kompānija “Golden Fields Factory”, kas nodarbojas ar lopbarības sagatavošanu un eksportu (iepriekš 98% tās produkcijas eksportēta uz Tuvo Austrumu valstīm) šogad faktiski bijusi spiesta “paņemt pauzi” un uz laiku apturēt aktīvu darbību. Uzņēmuma attīstības menedžeris Alo Alts intervijā “ERR” stāsta, ka parasti deviņos gados no desmit Igaunijā tiek sagatavots krietni vairāk siena un skābbarības, nekā vajadzīgs iekšējam patēriņam, tādēļ to var iepirkt pietiekami lēti un pēc tam eksportēt uz ārzemēm. Bet šogad ievākts tikai 20 līdz 30 procenti ierastās ražas, un cenas paaugstinājušās tik ievērojami, ka eksports vairs nav izdevīgs.
