Sadalīti seši miljardi eiro – kam pienākas Berluskoni mantojums?

Silvio Berluskoni testamentā noteikts, ka lielāko daļu viņa bagātību mantos divi vecākie bērni. © Scanpix/ZUMA Press

Pagājušajā mēnesī aizsaulē aizgāja ilggadējais Itālijas premjerministrs, viens no ietekmīgākajiem un arī turīgākajiem valsts uzņēmējiem Silvio Berluskoni. “Forbes” viņa aktīvu vērtību lēš vairāk nekā sešu miljardu eiro apmērā, un kļuvis zināms, ka lielāko mantojuma daļu saņems Berluskoni vecākie bērni no pirmās laulības – Marina un Pjērs Silvio, kuriem jau gadiem ilgi ir nozīmīgi amati uzņēmēja savulaik izveidotajā holdingā “Fininvest”.

Taču, kā uzsver “Forbes”, par miljardieriem kļūs ne tikai viņi, bet arī otrajā laulībā dzimušie Luidži, Barbara un Eleonora. Itālijas likumi paredz - ja aizgājējam nav dzīva laulātā drauga, tad divas trešdaļas mantojuma tiek vienlīdzīgās daļās sadalītas starp visiem viņa bērniem. Savukārt atlikušās trešdaļas sadalījums jau ir atkarīgs no cilvēka testamenta jeb pēdējās gribas. Berluskoni nolēmis, ka lauvas tiesa no tā tiks vecākajiem bērniem.

Ziņu aģentūra ANSA, atsaucoties uz ģimenei tuvām personām, vēsta, ka Berluskoni jau kopš 2006. gada bija stingri nospriedis, ka Marina un Pjērs Silvio kļūs par lielākajiem “Fininvest” akcionāriem. 1978. gadā dibinātā investīciju kompānija, kas laika gaitā kļuvusi par varenu un peļņu nesošu holdingu, ir Berluskoni mantojuma nozīmīgākā daļa. Pēc viņa testamenta izpildes Marinai un Pjēram Silvio katram būs pa 26,5% akciju šajā uzņēmumā, savukārt pārējiem trim bērniem - katram pa 15,6% akciju. Mantinieki jau paziņojuši, ka uzņēmumu vadīs koleģiāli, nevis tā, kā bija Berluskoni ziedu laikos, kad daudzus lēmumus viņš pieņēma vienpersoniski.

“Forbes” atgādina, ka “Fininvest” pieder vairāk nekā puse akciju televīzijas impērijā “MediaForEurope”, 30% no investīciju bankas “Mediolanum”, 53% no izdevniecības “Mondadori”, vairākas nekustamo īpašumu kompānijas, vēsturisks teātris Milānā, futbola klubs “AC Monza”, kā arī citi aktīvi. Berluskoni vecākās meitas un dēla māte ir Karla Elvīra Lūsija Dalloljo, ar kuru viņš salaulājās 1965. gadā, bet izšķīrās 1985. gadā. Saikni ar bērniem Berluskoni gan nezaudēja, un 1995. gadā, kad Marina bija vien 29 gadus veca, viņa tika iecelta par “Fininvest” viceprezidenti. Ne mazāk strauja karjera tēva uzņēmumā bija Pjēram Silvio, kurš 1992. gadā tikai 23 gadu vecumā sāka strādāt mārketinga aģentūrā “Publitalia”, bet vēlāk lielāko uzmanību veltīja ģimenei piederošo televīzijas kanālu attīstībai.

Berluskoni bērni no otrās laulības ar aktrisi Veroniku Lario (laulājušies 1990. gadā, bet šķīrušies 2015. gadā) arī darbojušies un, atskaitot Eleonoru, kura nemīl publicitāti, joprojām darbojas tēva uzņēmumos. Ar vecāko pusmāsu un pusbrāli viņu attiecības esot lieliskas, jo, kā uzsvēris kāds zinātājs: “Berluskoni bija kā līme, kas satur kopā visu ģimeni”. BBC gan uzdod jautājumu, vai šāda idille saglabāsies arī pēc tam, kad ģimenes galva šā gada 12. jūnijā 86 gadu vecumā aizgāja aizsaulē, jo zaudēja cīņu pret leikēmiju. Par vecāko bērnu profesionālajām spējām gan nevajadzētu šaubīties, jo beidzamajos gados, kopš Berluskoni veselības stāvoklis sašķobījās, tieši viņi vadījuši ģimenes biznesa impēriju un darījuši to pietiekami veiksmīgi.

“Reuters” ziņo, ka Berluskoni testamenta uzmetums tapis 2022. gada janvārī, kad viņš kārtējo veselības problēmu dēļ nonāca slimnīcā. Oficiāli pie notāra tas apstiprināts tā paša gada oktobrī. 100 miljonus eiro viņš novēlējis savam jaunākajam brālim Paolo, un tikpat lielu summu saņems arī Berluskoni beidzamā dzīvesbiedre, 33 gadus vecā Marta Fašina. Viņa ir viena no Berluskoni dibinātās partijas “Forza Italia!” jaunākās paaudzes spilgtākajām pārstāvēm, kuras attiecības ar Berluskoni sākušās 2020. gadā. Itālijas dzeltenā prese mēļo, ka abi vēlējušies salaulāties, taču šādam nodomam veto uzlikusi Marina, kurai galu galā izdevies pārliecināt tēvu tā nerīkoties. Simboliskas kāzas gan Silvio ar Martu esot nosvinējuši, un līdz pat savas dzīves beidzamajām stundām viņš saucis viņu par savu sievu.

Vēl 30 miljonus eiro Berluskoni novēlējis savam senajam universitātes studiju biedram un partnerim politiskajā karjerā Marčello Dellutri. 1994. gadā viņi abi kopā dibināja “Forza Italia!”, vēlāk Dellutri bija gan parlamenta apakšpalātas deputāts, gan senators, taču viņa politiskā karjera aprāvās 2014. gadā, kad Berluskoni līdzgaitnieku apsūdzēja korupcijā un sadarbībā ar organizētās noziedzības grupējumiem. No tiesas piespriestajiem septiņiem gadiem viņš ieslodzījumā gan pavadīja vien četrus, taču, neraugoties uz prokuroru spiedienu, tā arī neatzina, ka ar mafijas pārstāvjiem būtu kontaktējies Berluskoni uzdevumā.

Jāpiebilst, ka visiem mantiniekiem nāksies nomaksāt 4% mantojuma nodokli, kas Itālijā tiek piemērots, ja mantojuma apjoms pārsniedz miljonu eiro. Ar uzņēmumu akcijām un skaidru naudu mantojuma dalīšana ir samērā vienkārša, bet sarežģītāks ir jautājums ar nekustamo īpašumu. BBC atgādina, ka Berluskoni galvenā rezidence pēdējos gados bijusi netālu no Milānas esošā “Villa San Martino” - aptuveni 3500 kvadrātmetru plaša XVIII gadsimtā būvēta savrupmāja. Dzirdētas runas, ka Berluskoni bērni tajā varētu ierīkot muzeju, kurā būtu iespējams izvietot vismaz daļu no viņa iespaidīgās mākslas darbu kolekcijas, kurā esot arī vairāki pasaulslavenu mākslinieku šedevri. Itālijas avīzes rakstījušas, ka Berluskoni savulaik pat nācies iegādāties īpašu noliktavu, kurā tiek glabāti tūkstošiem mākslas darbu - pēc ekspertu domām, liela daļa no tiem gan nav īpaši vērtīgi un bagātnieks tos nopircis kādu pēkšņu impulsu vadīts.

Scanpix/ZUMA Press

Tāpat Berluskoni piederējuši vēl daudzi īpašumi - gan savrupmājas, gan dzīvokļi Itālijā, Francijā, Karību jūras salās un tamlīdzīgi. Uz šī fona īpaši izceļas “Villa Certosa” Sardīnijā, ko Berluskoni nopircis vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad tik tikko bija ticis pie turības. Šajā, bez pārspīlējuma, pilī ir 126 istabas, bet tās apkārtne iekārtota kā atrakciju parks, kurā netrūkst pat vulkāna maketa, kas laiku pa laikam imitē izvirdumu.

Pasaulē

Visu pasauli pārsteidzis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada varas straujais sabrukums, tāpēc tagad jāsāk apsvērt, kādas tālejošas sekas var atplūst arī līdz mums — kaut vai tajā apstāklī, ka Krievijai atbrīvojas resursi, kurus tā līdz šim izmantoja Sīrijā. Aktualizējas gāzes tranzīta jautājums no Kataras caur Sīriju uz Eiropu.