Šonedēļ no cietuma Kalifornijas štatā atbrīvota 73 gadus vecā Leslija van Houtena – viena no bēdīgi slavenās “Mensona ģimenes” loceklēm. Pirms vairāk nekā 50 gadiem Čārlza Mensona vadītais noziedzīgais grupējums, cenšoties izraisīt rasu nemierus, veica virkni skaļu slepkavību Losandželosā un tās apkaimē. Van Houtenu tiesa atzina par līdzvainīgu divu cilvēku noslepkavošanā un sākotnēji piesprieda viņai nāvessodu.
Van Houtena un viņas advokāti apžēlošanu un atbrīvošanu centušies panākt jau sen, raksta “Reuters”. Kopš 2016. gada Kalifornijas štata apžēlošanas komisija piecas reizes atbalstījusi šādu lēmumu, taču tam savu veto allaž uzlikuši štata gubernatori - sākumā demokrāts Džerijs Brauns, bet beidzamajos gados viņa partijas biedrs Gevins Ņūsams. Situācija mainījās šā gada maijā, kad štata apelāciju tiesa nosprieda - nav būtiska pamata, lai van Houtenu neatbrīvotu. Gubernatoram vēl bija iespēja vērsties štata Augstākajā tiesā, taču Ņūsams nolēma to nedarīt, parakstot rīkojumu par cietumnieces apžēlošanu, vēsta “AP”.
Van Houtenas advokāte Nensija Tetro sarunā ar “AFP” uzsvērusi, ka viņas kliente ilgajos gados, kas pavadīti ieslodzījumā Koronas sieviešu cietumā, savu vainu jau ir izpirkusi, un joprojām no sirds nožēlo to, ko pastrādājusi 19 gadu vecumā. Cietumā viņas uzvedība allaž vērtēta kā priekšzīmīga, turklāt van Houtena izmantojusi iespēju iegūt augstāko izglītību sociālajās zinātnēs un beidzamajos gados jau nodarbojusies ar citu ieslodzīto apmācīšanu.
Nākamos trīs gadus viņai nāksies pavadīt policijas uzraudzībā. Pagaidu mājvieta, kurā van Houtena dzīvos nākamo gadu, viņai jau ir atrasta, un advokāte uzsvērusi, ka bijušajai cietumniecei tagad nāksies pierast pie pavisam atšķirīgas dzīves. Pasaule kopš 1970. gada, kad viņu arestēja, ir būtiski mainījusies - tolaik nebija nedz interneta, nedz iespējas veikalos norēķināties ar maksājumu kartēm, nedz daudzu citu lietu. Neraugoties uz cienījamo vecumu van Houtena esot apņēmības pilna atrast darbu.
“BBC” atgādina, ka van Houtena bija jaunākā no “Mensona ģimenes” loceklēm. Savulaik viņa bijusi laba skolniece, kura labprāt iesaistījusies visdažādākajās sociālajās aktivitātēs. Taču viss sagriezies kājām gaisā, kad izšķīrušies viņas vecāki - meitenei tolaik bija 14 gadu. Viņa sākusi lietot alkoholu, vēlāk arī narkotikas, sākusi tikties ar gados vecākiem jauniešiem. Pēc grūtniecības iestāšanās māte esot piespiedusi Lesliju veikt nelegālu abortu. Pāris gadu laikā viņa pilnībā “nogājusi no ceļa” un nonākusi Mensona uzmanības lokā. Šis jaunais vīrietis, kurš vizuāli centās izlikties par hipiju kultūras piekritēju, patiesībā bija orientēts uz vardarbību un vāca sekotājus, kuri varētu realizēt viņa plānu - ar skaļām slepkavībām, kurās varētu tikt vainoti tumšādainie, izraisīt rasu nemierus Kalifornijā. Mensona ambīcijas bija fantastiskas - viņš sapņoja par to, ka varētu kļūt par balto amerikāņu līderi. Faktiski Mensons bija izveidojis kultu, kurā narkotiku apdullinātajiem un viņa runu apstulbinātajiem sekotājiem nācās vien pildīt vadoņa pavēles.
1969. gada 9. augustā Mensona bandas locekļi iebruka savrupmājā, kur dzīvoja aktrise Šerona Teita, nogalinot gan viņu, gan aktrises četrus viesus, kuri atradās villā. Teitas dzīvesbiedram režisoram Romanam Polanskim paveicās, ka viņš todien bija izbraucis uz Eiropu. Šajā uzbrukumā van Houtena nepiedalījās, taču dienu vēlāk viņa kopā ar vairākiem bandas locekļiem iebruka uzņēmēju Labjanku villā, nogalinot divus cilvēkus. Lai gan van Houtena tiesā apgalvoja, ka vienu no upuriem ar nazi durstījusi jau pēc tam, kad citi bandas locekļi jau bija viņu nogalinājuši, sods bija bargs. 1971. gadā pēc astoņus mēnešus ilgas tiesas prāvas arestētajiem “Mensona ģimenes” pārstāvjiem piesprieda nāvessodu. Tomēr 1972. gadā Kalifornijas likumdevēji nolēma no augstākā soda mēra atteikties, un nāvessods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.
