Trešdienas vakarā jau drīz pēc NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur noslēgsies viņa Eiropas vizīšu programma. Somijas galvaspilsētā augsto viesi jau gaida, un tiek darīts viss nepieciešamais, lai vizīte notiktu bez kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”, uzsverot, ka šajās dienās Helsinku iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu drošības pasākumiem un ar tiem saistītām neērtībām.
Pirms Viļņas samita Baidens viesojās Apvienotajā Karalistē, bet viņa beidzamais mērķis šīs Eiropas turnejas laikā ir Helsinki, raksta “Reuters”. Šā gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, un tas ir gana labs iemesls šādai oficiālai vizītei. Tā formāli sāksies un beigsies ceturtdien, kad Baidenam ieplānotas divpusējas sarunas ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, kā arī piedalīšanās ASV un Ziemeļvalstu līderu samitā, uz kuru ieradīsies arī Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes līderi.
Baidena un Nīnistes sarunās lielāko uzmanību esot plānots pievērst Somijas ieguldījumam NATO stiprināšanā. Lai gan kopš brīža, kad Somija izteica vēlmi pievienoties Ziemeļatlantijas militārajai aliansei, tādējādi atsakoties no tradicionālās neitralitātes, līdz tās uzņemšanai aliansē pagāja nepilns gads, nav šaubu, ka no militārā aspekta Somijas gatavību pievienoties NATO nav iespējams apšaubīt. AP atgādina, ka somu karavīri arī iepriekš bija sadarbojušies ar NATO spēkiem dažādu mācību un projektu ietvaros, arī tās ieroču sistēmas ir atbilstošas NATO standartiem. Jā, pēc Otrā pasaules kara Somija bija spiesta uzturēt labas un draudzīgas attiecības ar kaimiņos esošo Padomju Savienību (pēc 1991. gada - arī Krieviju), taču atšķirībā no Austrumeiropas un Centrāleiropas “sociālistiskās nometnes” valstīm ieročus no PSRS un Krievijas neiegādājās. To, kas bija nepieciešams, somi pirka rietumvalstīs, bet šo to tradicionāli ražojuši arī paši, lai gan uz kaimiņvalsts Zviedrijas fona Somijas militārā industrija ir niecīga.
Līdz ar iestāšanos NATO Somija kļuvusi par dalībvalsti, kurai ir visgarākā sauszemes robeža ar Krieviju (vairāk nekā 1300 kilometru), un NATO, protams, ir ieinteresēta, lai šī robeža tiktu pienācīgi apsargāta. Pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka Somijas bruņotie spēki jau ir pilnīgi integrējušies NATO struktūrās, un Somijā, aiz polārā loka, jau notikušas pirmās plašās NATO mācības.
Gaidāms, ka Baidena sarunās ar Ziemeļvalstu līderiem lielākā uzmanība tiks pievērsta nevis militārajiem, bet gan ekonomiskās sadarbības jautājumiem, raksta “Helsinki Times”. Pagaidām nav zināms, vai parakstīšanai sagatavoti kādi konkrēti dokumenti. Vēl viens interesants šīs vizītes aspekts ir tas, ka netiek atklāta premjerministra Peteri Orpo loma sarunās. Tas saistīts ar Somijas likumdošanas īpatnībām. Lai gan šī valsts ir parlamentāra republika, prezidentam deleģētas tiesības lemt par ārpolitiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Somijas drošību, tādēļ Baidena galvenais sarunu partneris būs Nīniste, nevis Orpo. Taču visticamāk, ka premjers piedalīsies plašākajā samitā, uz kuru ieradīsies arī citu Ziemeļvalstu valdību vadītāji.
Drošības apsvērumu dēļ Baidena vizītes detaļas un precīzs darba grafiks tiek turēti noslēpumā, vēsta “Yle”. Taču Somijas Starptautisko attiecību institūta (FIIA) pētnieks Čārlijs Saloniuss-Pasternaks izteicies, ka, spriežot pēc visa, Baidena lidmašīna Helsinku lidostā ieradīsies trešdienas vakarā. Domājams, ka augstais viesis pārnakšņos ASV vēstniecībā Helsinkos, jo ap Somijas galvaspilsētas lepnākajām viesnīcām īpaša rosība netiekot novērota. Līdz ar Baidenu Helsinkos ieradīsies arī viņa svīta - līdz pat 700 cilvēkiem. Pāris desmiti no viņiem Somijas galvaspilsētā jau uzturas vairākas nedēļas, pētot pārvietošanās maršrutus un sadarbībā ar somu kolēģiem izstrādājot drošības pasākumus. Ir zināms, ka Somija šajās dienās atjaunojusi robežkontroli, drošības garantēšanai mobilizēti gan policisti, gan militārpersonas, taču to skaits oficiāli netiek atklāts.
Domājams, ka tikai trešdienas vakarā vai ceturtdienas agrā rītā Helsinku iedzīvotājiem tiks paziņots par satiksmes ierobežojumiem dažādās apkaimēs, kuras gatavojas apmeklēt Baidens. Ļoti ticami, ka viņa plānotajos maršrutos uz ielām atkal tiks aizmetinātas kanalizācijas lūkas - tā notika 2018. gadā, kad ASV prezidents Donalds Tramps Helsinkos tikās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
