Uzreiz pēc nākamnedēļ paredzētā NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur viņam paredzēta gan divpusēja tikšanās ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, gan dalība ASV un Ziemeļvalstu samitā, kurā klāt būs arī Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes līderi. Liela uzmanība šajās sarunās noteikti būs pievērsta NATO ziemeļu flanga uzdevumiem, rēķinoties ar to, ka arī Zviedrija jau drīz kļūs par NATO dalībvalsti.
Somijas sabiedriskais medijs “Yle” norāda, ka Baidens būs sestais ASV prezidents, kurš viesojies šajā valstī savu pilnvaru pildīšanas laikā. Viceprezidenta statusā Somijā viņš pabija vēl 2011. gadā. Uz Helsinkiem ASV līderis dosies tiešā ceļā no Viļņas, kur 11. un 12. jūlijā notiks 74. NATO samits.
Nīniste attiecībā uz vizītes darba kārtību bijis diezgan noslēpumains, taču Somijā prognozē, ka divpusējās sarunās liela uzmanība tiks pievērsta Somijas kā pilntiesīgas NATO dalībvalsts uzdevumiem, it sevišķi šajā pārejas perioda laikā, kad Turcija un Ungārija joprojām turpina bloķēt Zviedrijas iestāšanos aliansē. Somija oficiāli NATO pievienojās šā gada 4. aprīlī, bet jau 12. jūnijā tika paziņots, ka tās bruņotie spēki sekmīgi pabeiguši integrāciju NATO militārajās struktūrās.
Īsais laika posms, ko tas prasījis, nav pārsteigums. Nīniste norādījis, ka valsts, oficiāli saglabājot militāro neitralitāti, jau beidzamos vismaz 30 gadus orientējusies uz NATO standartiem, pakāpeniski iesaistoties aizvien jaunās un jaunās sadarbības programmās. Tomēr līdz pat pagājušā gada 24. februārim, kad Krievija uzsāka pilna mēroga agresīvo iebrukumu Ukrainā, somu politiķi (varbūt atskaitot dažus radikāļus) par pievienošanos NATO īpaši nerunāja, un to iedzīvotāju skaits, kuri atbalstīja iestāšanos aliansē, nepārsniedza kādus 20 procentus, atsevišķos brīžos varbūt tuvu 30%. Kremļa agresija visu mainīja faktiski vienas dienas laikā, un somi saprata, ka arī viņus, kuriem ar Krieviju ir vairāk nekā 1300 kilometru gara sauszemes robeža, var apdraudēt neprognozējamais kaimiņš. Paradoksāli, bet Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, kurš karu pret Ukrainu uzsāka, lai “neļautu NATO tuvoties Krievijas robežām”, panāca pilnīgi pretēju efektu, tiesa, citā Eiropas reģionā.
Tagad Somijas pievienošanās NATO ir jau noticis fakts, un attiecīgi sāk pieaugt arī šīs valsts militārie izdevumi. “Andadolu” norāda, ka 2019. gadā Somija aizsardzībai tērēja 3,5 miljardus dolāru, bet šā gada budžetā tam jau atvēlēti 6,3 miljardi dolāru, un nav šaubu, ka nākamajos gados finansējums aizsardzībai pieaugs vēl vairāk. Piemēram, Somijas gaisa kara spēki gatavojas iegādāties 64 jaunākās paaudzes iznīcinātājus F-35A. Interesanti, ka pusi no tiem plānots dislocēt aiz polārā loka esošajā militārajā bāzē, kas atrodas netālu no Rovaniemi. “Reuters” norāda, ka pašlaik šajā bāzē un tai blakus esošajā poligonā jau uzsākta vērienīga modernizācija, un ir skaidrs, ka tas ir nepārprotams signāls arī netālajai Krievijai - Somijas kara aviācija būs nopietns spēks, ar ko nāksies rēķināties Maskavai, kas līdz šim varēja paļauties uz savas Ziemeļu flotes militāro varenību arktiskajos apgabalos. Maskavas laikraksts “Izvestija” raksta, ka Krievija šo signālu sapratusi pareizi un jau sākusi pastiprināt Ziemeļu flotes sauszemes spēkus, taču, kā norāda rietumvalstu militārie eksperti, karš Ukrainā prasa tik daudz resursu, ka citu programmu realizēšanai to tikpat kā neatliek.
Somijas jūras kara flote tikmēr plāno iegādāties jaunas “Pohjanmaa” klases korvetes, bet sauszemes spēki tiks apgādāti gan ar jauniem bruņutransportieriem (“Patria Oyj” projekts, kurā līdz ar Somiju piedalās arī Zviedrija, Igaunija, Latvija un Vācija), kā ar 155 milimetru haubicēm “K9 Thunder”. Tādēļ “Reuters” rezumē, ka militārā ziņā NATO ziemeļu flangs jau pašlaik ir kļuvis krietni spēcīgāks, un šis process turpināsies līdz ar nenovēršamo Zviedrijas pievienošanos aliansei.
“Politico.eu” tikmēr ziņo, ka Somijā aizvien skaļāk pieņemas spēkā runas par nepieciešamību izvietot bruņotos spēkus Ālandu salās jeb Olandē - arhipelāgā, kas atrodas Baltijas jūrā aptuveni pusceļā starp Turku un Stokholmu. Vēl pirms diviem gadiem Nīniste paziņoja, ka starptautiskie līgumi, kas nosaka, ka šīs salas nedrīkst tikt militarizētas, ir nozīmīgi, jo mazina konflikta izcelšanās iespējamību Baltijas jūrā. Taču šobrīd situācija jau ir būtiski mainījusies, un aizvien vairāk Ālandu salu iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīga garnizona klātbūtne ir nepieciešama, lai viņus pasargātu no iespējamas Krievijas agresijas. Pagaidām par līguma, kas 1921. gadā tika parakstīts starp nesen no Krievijas impērijas neatkarību ieguvušo Somiju un Padomju Krieviju, laušanu politiķi runā ļoti piesardzīgos toņos, taču “Politico.eu” atgādina, ka līdzīgi vēl pirms pāris gadiem nebija vēlmes apspriest jautājumu par iestāšanos NATO.
