Pagājušonedēļ iznācis Austrijas avīzes “Wiener Zeitung” pēdējais drukātais izdevums. Turpmāk šis laikraksts būs pieejams vien digitālā formātā, lai gan redakcija plāno izdot arī drukātu mēnešrakstu. Pirms 320 gadiem dibinātā dienas avīze ir viens no senākajiem izdevumiem pasaulē.
“116 840 dienas, 320 gadi, 12 Austrijas prezidenti, 10 ķeizari, divas republikas un viena avīze,” - šāda statistika publicēta “Wiener Zeitung” beidzamā numura pirmajā lapā. “Deutsche Welle” atgādina, ka laikraksts iznācis kopš 1703. gada 8. augusta (sākotnēji gan ar nosaukumu “Wiennerisches Diarium”), taču tā darbības laikā bijis arī ievērojams pārtraukums. No 1938. līdz 1945. gadam, kad Austrija bija iekļauta nacistiskās Vācijas sastāvā, pēc Austrijas valdības avīzes nekādas nepieciešamības nebija, jo nebija jau arī īstas valdības.
Valdības īpašumā “Wiener Zeitung” nonāca 1857. gadā, taču avīze saglabāja savu redakcionālo neatkarību, līdz ar obligātajiem valdības dokumentiem publicējot arī savu žurnālistu rakstus par visdažādākajām tēmām - no starptautiskiem notikumiem līdz Austrijas kultūras dzīves apskatiem. Gluži tāpat kā citiem drukātās preses izdevumiem, šajā gadsimtā arī “Wiener Zeitung” sāka klāties aizvien grūtāk un grūtāk, raksta “The Guardian”. Beidzamo naglu drukātās avīzes zārkā iedzina šā gada aprīlī Austrijā pieņemtais likums, kas vairs neuzliek par panākumu uzņēmējiem veiktās izmaiņas komercreģistrā publicēt šajā oficiālajā izdevumā. Tas bija maksas pakalpojums un viens no laikraksta galvenajiem ienākumu avotiem.
“Der Spiegel” vēsta, ka ik gadu šīs publikācijas avīzei nodrošinājušas aptuveni 18 miljonus eiro lielus ienākumus, taču nu ar šo naudu vairs nevar rēķināties. Parastās komercreklāmas, kā jau valdības avīzē, “Wiener Zeitung” publicētas samērā maz. Tagad notiek pāreja uz jaunām sliedēm, pielāgošanās jauniem apstākļiem. Naudas taupīšanas nolūkos atlaisti 63 laikraksta darbinieki, turklāt žurnālistu štats samazināts no 55 līdz 20 cilvēkiem. Galvenā redaktora vietnieki Judīte Belfkiga un Tomass Zeiferts savā beidzamajā redakcijas slejā raksta, ka laikraksta drukāšanas pārtraukšana ir kārtējais trieciens kvalitatīvai žurnālistikai, jo “Wiener Zeitung” bija ieguvis reputāciju, pateicoties gan plašām un saturīgām intervijām, gan dažādiem pētījumiem. “Taču ko gan var darīt, ja tas cilvēkus pašlaik interesē mazāk par interneta vietnēs atrodamajām viltus ziņām, sazvērestības teorijām un kaķīšu bildītēm,” skumji secina avīzes darbinieki. Jāpiebilst, ka beidzamajā laikā “Wiener Zeitung” ikdienas tirāža bija 20 000 eksemplāru, bet nedēļas nogalēs - divreiz lielāka.
Interesanti, ka avīzes pēdējā drukātajā numurā bija intervijas ne tikai ar bijušajiem kancleriem Franku Vranicki un Volfgangu Šiselu, bet arī neapšaubāmi pasaulē vislabāk pazīstamo austrieti - Arnoldu Švarcenegeru. Viņa leģendāro frāzi “I’ll be back” avīzes darbiniekiem gan nav iemesla atkārtot. Ir faktiski neticami, ka laikraksts kādreiz vēl ik dienas iznāks drukātā formātā, un arī plāni par mēneša izdevumu pašlaik ir miglā tīti, jo daudz kas atkarīgs no pieejamajām finansēm. Tikmēr pēc “Wiener Zeitung” noiešanas no skatuves par senāko dienas avīzi, visticamāk, kļuvusi Vācijas Lejassaksijas federālajā zemē iznākošā “Hildesheimer Allgemeine Zeitung”, kas dibināta 1705. gadā.
