"Vāgneriešu" statuss joprojām neskaidrs

Algotņiem, kas karojuši grupējuma “Wagner” rindās, ir grūti izvēlēties savu nākotni. © Reuters/Scanpix

Apritējusi jau nedēļa kopš “Wagner” algotņu dumpja mēģinājuma Krievijā, taču īstas skaidrības par šī militārā grupējuma nākotni nav. Ir zināms, ka “vāgneriešu” formālais saimnieks Jevgeņijs Prigožins pabijis Baltkrievijā, kuras līderis Aleksandrs Lukašenko apsolījis viņam un citiem dumpiniekiem patvērumu, pirms tam šo lēmumu saskaņojot ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Taču kaujinieki joprojām ir bāzēs okupētajā Ukrainas daļā, bet kā pavēles viņi pilda – īsti nav saprotams.

Piektdiena bija beidzamā diena, kad, saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pavēli visām tā dēvētajām brīvprātīgo vienībām, kas Krievijas spēku sastāvā piedalās agresīvajā iebrukumā Ukrainā, jānoslēdz kontrakti ar Aizsardzības ministriju. Tas attiecas arī uz “Wagner”, pat vairāk. Daudzi militārie analītiķi uzskata, ka pavēle bijusi mērķēta tieši pa “vāgneriešiem”, kuru vadītāja domstarpības ar aizsardzības ministru Šoigu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu pēdējos mēnešos kļuvušas aizvien izteiktākas. Uzsākot dumpi, Prigožina galvenais vēstījums bija: “Atdodiet man Šoigu un Gerasimovu, bet pēc tam jau varēsim sākt runāt!”

“Meduza.io” atgādina, ka, dumpim noslēdzoties, Putins diezgan skaidri definējis Kremļa nostāju. Prigožins Krievijā vairs nav vēlams un dosies uz Baltkrieviju, krimināllietas gan pret viņu gan citiem “Wagner” dumpiniekiem tiks pārtrauktas, bet pašiem kaujiniekiem tagad jāizvēlas - slēgt līgumus ar Aizsardzības ministriju, sekot Prigožinam uz Baltkrieviju vai vienkārši izklīst pa mājām.

Taču līdz pat piektdienai nekādas oficiālas informācijas par to, kas notiek ar tā sauktās privātās militārās kompānijas kaujiniekiem, tā arī nebija. “Meduza.io” informācijas avoti apgalvo, ka tūkstošiem “vāgneriešu” joprojām atrodas bāzēs Krievijas okupētajā Luhanskas apgabala daļā vai Krasnodaras novadā Krievijā. Tikai pavisam neliels skaits kaujinieku parakstījuši kontraktus ar Aizsardzības ministriju. BBC korespondenti tikmēr, izmantojot Krievijas tālruņu numurus, apzvanījuši vairāk nekā desmit “Wagner” rekrutēšanas centrus visā Krievijā - no Murmanskas līdz Astrahaņai - un visur saņēmuši līdzīgas atbildes. Ja kāds vēlas brīvprātīgi pieteikties karot Ukrainā, tas ir iespējams, līgums jāslēdz ar “Wagner”, nevis Aizsardzības ministriju, bet alga karotājiem bez speciālām iemaņām, pārrēķinot eiro, ir ap 2480 eiro mēnesī. Līgumi ir jāslēdz vismaz uz sešiem mēnešiem, sākotnējā apmācība tāpat kā iepriekš notiks Krievijas dienvidos (Krasnodaras novada Molkinas poligonā), bet pēc tam karotāji tiks nosūtīti uz Ukrainu, nevis Baltkrieviju. Savukārt no okupētās Ukrainas apgabaliem pienākušas ziņas, ka “vāgneriešu” rīcībā joprojām esot smagā militārā tehnika - gan tanki, gan artilērija. Nedēļas sākumā izplatījās ziņas, ka viņiem šī tehnika būs jānodod Aizsardzības ministrijai vai Krievijas gvardei, taču tas tā arī nav noticis.

Citiem vārdiem sakot, “Wagner” grupējums joprojām darbojas tā, it kā nekāda dumpja un “taisnīguma marša uz Maskavu” nebūtu bijis. Nekāda spēku pārdislocēšana uz Baltkrieviju pašlaik nav novērojama. Šāda Putina iecietība pret sazvērestības dalībniekiem šķiet diezgan aizdomīga, jo sevišķi ņemot vērā to, kādas represijas tiek vērstas pret cilvēkiem, kuri iebrukumu Ukrainā atļāvušies nosaukt par “karu” vai kādā citādā veidā Kremļa ieskatā “diskreditējuši bruņotos spēkus”. Pat par paša Prigožina atrašanās vietu īstas skaidrības nav. Lukašenko apstiprinājis, ka otrdien viņš ieradies Minskā, taču pēc tam “Wagner” vadoņa privātā lidmašīna fiksēta dodamies atceļā uz Krieviju, ziņo “Reuters”.

Baltkrievijas vadoņa izteikumi par to, ko “vāgnerieši” darīs šajā valstī, ir gana miglaini - no Krievijas piegādātos kodolieročus viņi neapsargāšot, bet ar savu lielo pieredzi varot “palīdzēt Baltkrievijas armijai”. “Meduza.io” uzdod jautājumu - kādā veidā palīdzēt? Kā jau jebkura algotņu banda, arī “Wagner” ir radīta tādēļ, lai piedalītos karadarbībā, un turēt šādu vienību, kas vismaz pirms cietumnieku rekrutēšanas bija gana kaujas spējīga, rezervē īstas jēgas nav. Tajā pašā laikā Lukašenko nebeidz atgādināt, ka Baltkrievijas spēki agresijā pret Ukrainu nepiedalās, un tas pats attiekšoties uz “Wagner”. Baltkrievijas kaimiņvalstīs - Polijā, Lietuvā un Latvijā - gan pieņemas spēkā bažas, ka šo grupējumu Lukašenko režīms varētu izmantot, lai saasinātu situāciju pierobežā.

Lukašenko līdz šim uzsvēris, ka “vāgneriešiem” jau ierādīts poligons aptuveni 60 kilometrus no Minskas, kurā esot visas nepieciešamās komunikācijas un apkārt uzbūvēts žogs - ja vēlas, tad, lai ceļ savas teltis un ievācas. Taču CNN, atsaucoties uz amerikāņu izlūkošanas datiem, vēsta, ka grupējumam tiek būvēta īpaša bāze, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ “Wagner” līdz šim nav izkustējies no savas dislokācijas vietām. Netieši šo versiju intervijā izdevumam “Ukrainska pravda” piektdien apstiprinājis Ukrainas militārā izlūkošanas dienesta vadītājs Kirilo Budanovs, apgalvojot, ka “Wagner” kaujinieki jau ir sagatavojušies atstāt Ukrainas teritoriju un turpmāk ar šiem algotņiem karot vairs nenāksies.

Interesanti, ka dienās pēc dumpja Putins apstiprināja to, par ko jau sen bija lielas aizdomas. Proti, “Wagner” nav nekāda privāta kompānija un tās darbība tiek finansēta no Krievijas valsts budžeta, beidzamā gada laikā vien izmaksājot aptuveni miljardu dolāru, vēsta BBC. Pēc tik lieliem ieguldījumiem būtu dīvaini, ja Kremlis šādas investīcijas tik vienkārši “norakstītu”, un par to, ka tā nebūs, jau liecina informācija no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm, kur kontroli pār tur dislocētajiem “vāgneriešiem” (kādiem 6000 karavīriem) steidz pārņemt Krievijas Aizsardzības ministrija.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais