Pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā, vairākas Eiropas Savienības valstis turpmāk nolēmušas likt uzsvaru ne tikai uz vēja un saules enerģiju, bet arī jaunu atomelektrostaciju būvniecību. Tas nozīmē, ka būs jādomā, kur droši noglabāt aizvien pieaugošo radioaktīvo atkritumu daudzumu, un vienīgā valsts, kas šo problēmu gandrīz vai atrisinājusi, ir Somija. Nākamo divu gadu laikā darbība būtu jāuzsāk gandrīz puskilometru zem zemes ierīkotajai atkritumu glabātavai “Onkalo”, kuras projekts tika apstiprināts tālajā 2000. gadā.
Par to, cik “zaļa” ir kodolenerģija, turpina strīdēties gan zinātnieki, gan Briseles ierēdņi un politiķi, kuru viedoklis ir nozīmīgs kaut vai no viena aspekta - ja viņi nolems, ka nepietiekami, tad var tās ieguvi aplikt ar tādiem nodokļiem, ka pat pašu modernāko un efektīvāko atomelektrostaciju (AES) celtniecība kļūs nerentabla. Pašlaik gan šķiet, ka līdzīgs scenārijs nedraud, tomēr apvienotās Eiropas institūcijas uzstājušas, ka tām valstīm, kas turpina darbināt AES, jāparūpējas, lai izmantotā kodoldegviela līdz 2050. gadam tiktu droši utilizēta vai vismaz noslēpta tā, lai gadu tūkstošiem ilgi par to, ka tā varētu radīt kādu radioaktīvu piesārņojumu, nebūtu jāraizējas, raksta “Politico.eu”.
Varētu šķist, ka laika vēl ir atliku likām, taču, ja palūkojas, cik ilgu laiku šāda projekta realizēšana prasījusi Somijā (turklāt neviens to tīši nevilcināja), ir skaidrs, ka valstīm, kas nolēmušas paļauties uz kodolenerģiju, ir pēdējais brīdis pieņemt lēmumu par to, kā tiks noglabāti radioaktīvie atkritumi. Somijas sabiedriskais medijs “Yle” vēsta, ka vairums valstu nolēmušas sekot Somijas piemēram, būvējot tuneļu kompleksus simtiem metru zem zemes. Taču tikai trīs valstis - Zviedrija, Francija un Šveice - pieņēmušas lēmumu par šo glabātavu atrašanās vietām. Citur, piemēram, Čehijā un Slovākijā, diskusijas par to vēl turpinās, bet ES “melnā avs” Ungārija naivi turpina cerēt, ka tās teritorijā esošo izmantoto kodoldegvielu savāks Krievija, kuras koncernam “Rosatom” pat uzticēta jaunu reaktoru celtniecība, raksta “Balkan Insight”. Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam, šķiet, piemirsies ES nosacījums - nekāda izmantotas kodoldegvielas eksporta uz trešajām valstīm.
Čehijā jau pieņemts konceptuāls lēmums būvēt pazemes glabātavu, taču kurā vietā - nav skaidrs. No sākotnēji izvēlētajām deviņām iespējamajām vietām (nepieciešams, lai šīs būves vietā būtu atbilstoša ģeoloģiskā struktūra, mitruma līmenis un citi parametri) palikušas četras, raksta “Politico.eu”. Taču municipalitātes, kurās varētu ierīkot šādu glabātavu, kategoriski iebilst, jo to iedzīvotāji bažījas, ka tik nedrošā vietā samazināsies viņu īpašumu vērtība, būs sarežģītāk pievilināt tūristus un tamlīdzīgi. Protams, ka valsts interešu vārdā nepieciešamo teritoriju iespējams atsavināt arī piespiedu kārtā, taču Čehijas valdība nevēlas lieki nokaitēt situāciju un mēģina ar municipalitātēm vienoties pa labam. Maijā Petra Fialas valdība iesniegusi parlamentā likumprojektu, kas paredz - tā municipalitāte, kas piekritīs izmantotās kodoldegvielas glabātavas celtniecībai savā teritorijā, ik gadus saņems četrus miljonus kronu (168 000 eiro) un vēl pa 10 000 kronām par katru kubikmetru atkritumu, kas kaut kad nākotnē nonāks glabātavā. Vai šī pretimnākšana nostrādās, nav īsti skaidrs, turklāt “Balkan Insight” atgādina, ka Slovākijas amatpersonas joprojām mudina savus Čehijas kolēģus būvēt vienu prāvāku glabātavu, kurā vietas pietiktu abu valstu AES izmantotajai kodoldegvielai. Tiesa, piemērotu vietu savā teritorijā slovāki nav steigušies piedāvāt.
BBC norāda, ka Somijas veiksmīgais piemērs liecina - vislabāk šādas glabātavas izvietot netālu no jau esošajām atomelektrostacijām, jo attiecīgās apkaimes ļaudis jau pieraduši sadzīvot ar kodolenerģiju. Turklāt Somijai par labu nācis arī ES valstīs vismazākais iedzīvotāju blīvums. “Onkalo” (somu valodā tas nozīmē lielu alu vai dobumu) tiek būvēts Eurajoki municipalitātē Somijas dienvidrietumos uz Olkiloto salas, kur jau atrodas trīs atomreaktori.
Tur, 455 metru dziļumā, tiek ierīkota tuneļu sistēma - pašlaik izrakti jau pieci 350 metru gari tuneļi, bet laika gaitā, kad krātuve pildīsies ar radioaktīvajiem atkritumiem, to skaits tiks palielināts līdz 90. Katrā tunelī ierīkos pa 40 vertikālām, cilindriskām atverēm - astoņus metrus dziļām, divu metru diametrā. Tajās pēcāk ievietos ar radioaktīvajiem atkritumiem pildītas bora un tērauda sakausējuma cisternas, kas atradīsies vara kapsulu iekšienē. Kad kapsula būs nonākusi atverē, to iekonservēs ar bentonīta kārtu, bet, kad piepildītas būs visas tunelī esošās atveres, arī pašu tuneli piepildīs ar bentonītu. Aplēses liecina, ka šādā veidā radioaktīvie atkritumi var glabāties pat 100 000 gadu.
Somijai šā objekta celtniecība izmaksājusi vismaz vienu miljardu eiro, vēsta “Yle”. Īpaši jāuzsver, ka “Onkalo” paredzēta tikai pašu vajadzībām, ko spēs apmierināt, domājams, kādus 100 gadus. Ja Baltijas valstis (vai kāda no tām) saņemsies uz AES būvi, par to, kā droši noglabāt izmantoto kodoldegvielu, tām būs jādomā pašām.
