Šonedēļ Itālijā notika atvadas no ilggadējā premjera Silvio Berluskoni, bez kura valsts politiskā dzīve nebija iedomājama vairākas desmitgades. Vieniem viņš paliks atmiņā kā nelabojams blēdis un populists, citiem – kā cilvēks, kurš savulaik spēja saliedēt Itālijas konservatīvos spēkus un pretoties politkorektuma diktātam.
Vēl kāds noteikti atcerēsies vien to, ka Berluskoni par savu draugu līdz pat mūža beigām turpināja uzskatīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Lai vai kā, Berluskoni bija īpaša spilgta personība Itālijas politikā, un ne jau velti viņš bija iemantojis iesauku “Il Cavaliere”. Itāliski tas nenozīmē nedz “kavalieri”, nedz “kavalēristu”, kā šī iesauka reizēm tulkota mūsu medijos, bet gan “bruņinieku”. Pirmdien 86 gadus vecā “bruņinieka” dzīve aprāvās, bet jau trešdien viņam dzimtajā Milānā tika sarīkotas greznas bēres. Tas, ka tās organizēja valsts, nebija nekas neparasts - Itālijā ir tradīcija no augsta ranga bijušajiem valstsvīriem atvadīties šādās ceremonijās. Taču mazliet negaidīti bija tas, ka valdība, kurā ir pārstāvēta arī Berluskoni kādreiz dibināta partija “Forza Italia!”, trešdienu pasludināja par sēru dienu visā Itālijā, turklāt, godinot viņa piemiņu, uz trim dienām brīvdienas tika noteiktas valsts parlamentam, raksta AP.
Bēru ceremoniju, kuras laikā pie Milānas katedrāles pulcējās desmitiem tūkstoši cilvēku, vadīja Milānas arhibīskaps Mario Detini. Pretēji pieņemtajam stereotipam, ka par nelaiķiem jāsaka tikai labu vai neko, viņš atzina, ka Berluskoni bija uzņēmējs, kurš piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus, politiķis, kurš gan izcīnījis spožas uzvaras, gan bijis spiests samierināties ar sāpīgiem zaudējumiem, cilvēks, kuram bija gan daudz pielūdzēju, gan ne mazāk noniecinātāju. Pēc ceremonijas katedrālē Berluskoni mirstīgās atliekas tika kremētas un pārvietotas uz vienu no viņa rezidencēm aptuveni 30 kilometrus no Romas, kur Berluskoni jau sen bija parūpējies par ēģiptiešu stila mauzoleja uzbūvēšanu.
Starp bēru viesiem bija ne tikai konservatīvi noskaņotie Itālijas politiķi, bet arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns, ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, Kataras emīrs Tamims bin Hamādas el Tani un Irākas premjers Mohammeds Šija el Sudani. Ja tas nedraudētu ar starptautisku skandālu, gan jau uz bērēm būtu ieradies arī Putins, kuru (tāpat kā bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu) Berluskoni uzskatīja par vienu no ievērojamākajiem valstsvīriem pasaules vēsturē. Bet pie katedrāles tikmēr pulcējās savulaik Berluskoni īpašumā bijušo futbola klubu “AC Milan” un “AC Monza” līdzjutēji
Politiskajai darbībai Berluskoni pievērsās 1994. gadā, kad jau bija nostabilizējis savu mediju impēriju, kurā lielākoties bija uz izklaidi vērsti televīzijas kanāli un preses izdevumi. Jau pirmajās vēlēšanās “Forza Italia!” uzvarēja, un Berluskoni kļuva par premjeru, vēlāk šo panākumu atkārtojot vēl trīs reizes, vēsta BBC. Vēsturē viņš iegājis kā populistiski noskaņots politiķis, kurš saziņā ne tikai ar vēlētājiem, bet arī žurnālistiem un citiem politiķiem izmantoja pavisam vienkāršu valodu, neapgrūtinot sevi ar kādām pārgudrībām. Izslavēta bija Berluskoni savdabīgā humora izjūta, kas bieži vien lika neomulīgi justies viņa stīvajiem, protokolu un etiķeti ievērojošajiem ārzemju kolēģiem. Smieklīgākais atgadījums notika kāda G7 valstu samita laikā, kad Berluskoni bija paslēpies aiz pieminekļa un no savas slēptuves ar skaļu kliedzienu “Ku-kū!” izlēca brīdī, kad garām gāja Vācijas kanclere Angela Merkele. Pati Merkele gan šajā jokā nekā smieklīga nesaskatīja, jo bija pamatīgi pārbiedēta.
2008. gadā Berluskoni pajokoja preses konferences laikā Parīzē, izliekoties, ka cenšas nožņaugt toreizējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bet 2004. gadā uz oficiālu tikšanos ar britu premjeru Toniju Blēru, kas notika villā Sardīnijā, ieradās tērpies gluži kā pirāts - ar galvas apsēju. Un visbeidzot - pēc tam, kad ASV par prezidentu pirmo reizi ievēlēja tumšādaino politiķi Baraku Obamu, Berluskoni uz to reaģēja, paziņojot, ka šis vīrs saulē ir krietni iededzis.
Berluskoni politiskās karjeras noriets sākās 2013. gadā, kad tiesa par krāpšanos ar nodokļu samaksu nolēma aizliegt viņam nākamos sešus gadus nodarboties ar politiku un ieņemt valsts amatus. Taču vienlaikus notikušajā prāvā, kas bija saistīta ar mazgadīgu meiteņu iesaistīšanu politiķa villās notikušajās vētrainajās “bunga-bunga” ballītēs, viņu attaisnoja. Pēc pieciem gadiem aizliegumi tika atcelti, un Berluskoni paspēja gan balotēties Eiropas Parlamentā, gan piedalīties Itālijas vēlēšanās, kurās pērn “Forza Italia!” ieguva 8% balsu, nodrošinot sev vietu valdošajā koalīcijā.
Taču kādreizējo ietekmi viņš jau bija zaudējis - atšķirībā no turības. Žurnāls “Forbes” lēš, ka Berluskoni atstātie aktīvi ir vismaz sešus miljardus eiro vērti. Kā tie tiks sadalīti starp viņa divām bijušajām sievām un pieciem bērniem, vēl nav zināms, taču līdz šim par politiķa galveno mantinieci uzskatīta viņa vecākā meita Marina, kurai ir 56 gadi un kura jau faktiski vada koncernu “Fininvest”.
