"Starbucks" soda par baltās darbinieces diskrimināciju

© Scanpix/ZUMA Press

Ar graujošu spriedumu kompānijai “Starbucks” beigusies tiesas prāva pret bijušo augsta ranga darbinieci, kuru no darba atlaida, jo viņa bija baltās rases pārstāve – vienkārši tādēļ, ka tāds “grēkāzis” uzņēmuma vadībai tolaik bija nepieciešams. “Starbucks” nāksies šķirties no 25 miljoniem soda naudas, samaksāt kompensācijā Šenonai Filipsai 600 000 dolāru, kā arī izmaksāt viņai kopš nelikumīgās atlaišanas 2018. gadā neizmaksāto algu – vairāk nekā miljonu dolāru.

Filipsa, kura bija ātrās ēdināšanas restorānu tīkla “Starbucks” pārvaldniece Filadelfijas apkaimē, skandāla epicentrā, pati to neapzinoties, nonāca 2018. gada aprīlī. Šajā dienā vienā no “Starbucks” Filadelfijas restorāniem ienāca divi gados jauni tumšādaini vīrieši, kuri ilgāku laiku sēdēja pie galdiņa, neko tā arī nepasūtot, atgādina CNN. Kad viens no viņiem uzstājīgā tonī pieprasīja, lai viņu ielaiž labierīcībās, restorāna darbinieku pacietības mērs bija pilns - puišiem tika aizrādīts, ka bezmērķīga dirnēšana sabiedriskās ēdināšanas iestādē nav pieļaujama, bet, kad viņi iespītējās, apgalvojot, ka gaidot savu “biznesa partneri”, restorāna vadība izsauca policiju, kas abus dīkdieņus saslēdza rokudzelžos un nogādāja uz iecirkni.

Jau pēc dažām stundām dažu “Starbucks” apmeklētāju uzņemtie videoieraksti “uzspridzināja” interneta sociālos tīklus. Tumšādainie visās ASV, gluži tāpat kā viņus atbalstošās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, sacēla traci, klaigājot, ka notikušais ir tipiska rasisma izpausme, lai gan “Starbucks” iekšējās kārtības noteikumos ir minēts, ka kompānijai ir tiesības no restorāniem izraidīt apmeklētājus, kuri neko nepasūta - neatkarīgi no tā, vai viņi ir balti, tumšādaini, indiāņu izcelsmes, aziāti vai no Latīņamerikas valstīm ieceļojuši. Taču toreizējā “Starbucks” vadība ar izpilddirektoru Kevinu Džonsonu priekšgalā tobrīd prasti nobijās un gāja tā dēvētā politkorektuma pavadā. Proti, ja ir kāds konflikts, kurā par cietušo pusi var uzskatīt tumšādaino, tad a priori tas ir saistīts ar rasismu un jāatrod kāds baltais, kuru sodīt.

Šajā gadījumā par “grēkāzi” tika izvēlēta Filipsa. Viņai pašai ar notikušo Filadelfijas restorānā nebija nekādas tiešas saistības - ne jau viņa mēģināja no iestādes izraidīt tumšādainos dīkdieņus, un ne jau viņa sauca policiju. Filipsas “kļūda” bija tā, ka viņa laikus nenoreaģēja uz konjuktūru, kas prasīja par tumšādaino diskrimināciju pie atbildības saukt kādu cilvēku ar baltu ādas krāsu. Viņa līdz galam aizstāvēja restorāna balto menedžeri, kurš vienkārši bija pildījis savus pienākumus, un vadībai pauda neizpratni, kādēļ pret šī darbinieka tumšādaino kolēģi, kurš arī bija rīkojies tāpat, nekādas pretenzijas netiek izvirzītas. Galu galā Filipsa pati uzprasījās uz nepatikšanām un tika atlaista it kā tādēļ, ka krīzes situācijas apstākļos neesot spējusi apliecināt, ka ir efektīva vadītāja. Taču, par laimi, ASV vēl ir objektīvas tiesas, un, izskatot visus lietas apstākļus, Kemdenas tiesa Ņūdžersijā atzinusi - “Starbucks” darbiniece atlaista tādēļ, ka viņai ir balta ādas krāsa.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".