Svētdien Melnkalnē notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās lielāko atbalstu guvušas divas partijas, kuras par savu prioritāti pasludinājušas šīs Balkānu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, liecina provizoriskie rezultāti. Tīri matemātiski “Pokret Evropa!” (“Eiropa tagad!” jeb PES) un Demokrātiskā sociālisma partija (DPS) varētu izveidot pietiekami stabilu vairākuma koalīciju, lai realizētu šo nodomu, taču problēma tāda, ka partiju savilkto “sarkano līniju” dēļ pašlaik šāda sadarbība nešķiet iespējama.
Lai gan Melnkalnē ir tikai aptuveni 542 000 vēlētāju, balsu skaitīšana pēc kārtējām vēlēšanām šajā valstī allaž ievelkas, un arī tagad oficiālie rezultāti tiek solīti vien pēc pāris dienām, raksta “Deutsche Welle”. Taču, lai izdarītu secinājumus, pietiek arī ar provizoriskajiem rezultātiem. Tie liecina, ka lielāko vēlētāju atbalstu - aptuveni 25,7% - ieguvusi PES, savukārt par DPS nobalsojuši 23,7% vēlētāju. Labi, ka bažas par to, ka valstī varētu pieaugt uz Krieviju orientēto politisko spēku ietekme, nav apstiprinājušās. Konservatīvo apvienība, kurā galvenā loma ir atklātajai Kremļa atbalstītājai - “Demokrātiskajai frontei”, saņēmusi tikai 14,7% vēlētāju atbalstu.
Lai gan PES tika nodibināta vien pagājušajā gadā, šajā partijā apvienojušies gana pieredzējuši politiķi (tās līderis Milojko Spajičs savulaik bijis finanšu ministrs). Turklāt tieši šī politiskā spēka pārstāvis, būtībā iesācējs politikā Jakovs Milatovičs aprīlī parūpējās par sensāciju, prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sakaujot gandrīz 30 gadus Melnkalnē pie varas (gan premjera, gan prezidenta amatos) bijušo DPS dibinātāju un līderi Milo Džukanoviču. Līdz ar to var sacīt, ka pašlaik PES ir “uz viļņa”, un arī pirms vēlēšanām veiktās socioloģiskās aptaujas liecināja, ka tieši šai partijai ir lielākās izredzes uzvarēt.
“Rīt būs jauna diena. Mēs negrasāmies kļūt augstprātīgi un esam gatavi uzklausīt ikvienu, kura vērtības sakrīt ar mūsu vērtībām. Ir acīmredzami, ka mēs izveidosim jaunu, uz Eiropu orientētu valdību,” pēc tam, kad tika izziņoti provizoriskie rezultāti, sacījis Spajičs. Tomēr 37 gadus vecais bijušais finanšu ministrs, kurš tagad reāli pretendē uz premjera amatu, priekšvēlēšanu kampaņas laikā nav atbildējis uz virkni būtisku jautājumu. Galvenais no tiem ir šāds - neraugoties uz to, ka PES sludina integrēšanos Eiropas Savienībā, šī partija atbalsta arī ciešāku sadarbību ar Serbiju. To pašu Serbiju, kuru Krievija ne bez pamata uzskata par savu galveno sabiedroto Balkānu reģionā.
Melnkalnes īpatnība ir tā, ka liela daļa tās iedzīvotāju sevi identificē kā serbus, nevis pamatnācijas pārstāvjus. Līdz ar to jebkurai partijai, kas cer uz kaut kādiem panākumiem vēlēšanās, ar to nākas rēķināties, un par sadarbību ar Serbiju runājuši arī citu tā dēvēto proeiropeisko politisko spēku pārstāvji. Raugoties no Eiropas viedokļa, tas izskatās pēc mēģinājuma vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem. Jā, arī Serbija oficiāli deklarējusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, taču praktiski ir ļoti tālu no tās - ne tikai nepaveikto reformu, bet arī sava uz Kremli orientētā politiskā noskaņojuma dēļ.
Tajā pašā laikā Melnkalnei ir būtiskas atšķirības no Serbijas. Kopš 2017. gada šī valsts ir viena no NATO dalībvalstīm, bet uz Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā pagājušā gada februārī reaģējusi, atbalstot visas rietumvalstu noteiktās sankcijas, sniedzot Ukrainai humāno palīdzību un izraidot no valsts par spiegošanu aizdomās turētus Krievijas diplomātiskā dienesta darbiniekus. Ne jau velti Kremlis Melnkalni ir iekļāvis Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā.
Pēc vēlēšanām ir skaidrs, ka pie varas Melnkalnē nāks uz ES orientēti politiskie spēki. PES līderis Spajičs jau ir paziņojis par gatavību runāt ar visiem, kuri atbalsta līdzīgas vērtības, taču no potenciālo partneru loka izslēdzis DPS, tā arī īsti nepaskaidrojot savas rīcības iemeslus. Ja Spajičs šo nostāju nemainīs, viņam būs ļoti sarežģīti izveidot vairākuma koalīciju, un pastāv iespēja, ka Melnkalnē būs cits premjers.
Socioloģiskās aptaujas gan liecina, ka šajās vēlēšanās ģeopolitiskais jautājums (vai Melnkalne virzīsies uz austrumiem vai rietumiem) nav bijis svarīgākais. Vēlētājus vairāk interesē valsts un pašu labklājība, bet šajā jomā partijas spēj dot vien ne ar kādiem konkrētiem plāniem argumentētus solījumus. Piemēram, potenciālais premjers Spajičs paziņojis, ka tikšot palielinātas algas un pensijas, samazināti nodokļi, darba diena saīsināta līdz septiņām stundām ierasto astoņu stundu vietā, taču nav saprotams, kur tiks ņemtas finanses šādiem pasākumiem. Ekonomikas eksperti norāda, ka Melnkalnes tautsaimniecībā ir iestājusies recesija, kuru mazināt iespējams, pateicoties tikai Adrijas jūras kūrortiem.
Milojko Spajičs, kura partija PES ieguvusi lielāko atbalstu vēlēšanās Melnkalnē, solījis ne ar ko neargumentētu ekonomisko izaugsmi.
