Zobenvaļi taranē jahtas. Kādēļ?

© Scanpix/ZUMA Press

Spānijas un Portugāles dienvidu piekrastē beidzamo gadu laikā reģistrēti simtiem gadījumu, kad zobenvaļi uzbrukuši jahtām un buru laivām, un trīs peldlīdzekļi cietuši tik nopietni, ka nogrimuši. Ar ko saistīta šāda lielo jūras zīdītāju uzvedība, pētniekiem nav īsti skaidrs.

Pireneju pussalas piekrastē mītošā zobenvaļu (“Orcinus orca”) populācija nav īpaši liela - kādi pāris simti īpatņu. Taču kopš 2020. gada tie pasaules medijos izpelnījušies īpašu uzmanību, jo pasākuši uzbrukt nelielām jahtām un buru laivām. Iespējams, ka zobenvaļiem tā ir vien sava veida izklaide, taču, ņemot vērā šo dzīvnieku parametrus (ap sešu metru garumu un vismaz četru tonnu svaru), tie pat rotaļājoties spēj nodarīt lielu postu nelielai buru laivai. Bet biedējošāka jūrasbraucējiem ir cita hipotēze, kas dabas pētnieku vidū iegūst aizvien lielāku atbalstu - proti, zobenvaļu agresija ir pavisam apzināta, un tie nelielās jahtas uzskata par saviem ienaidniekiem.

Atlantijas okeāna daļa starp Spānijas ostas pilsētu Kadisu un Tanžēru (Marokā) ir tā teritorijā, kurā zobenvaļi uzvedas visagresīvāk, raksta “AFP”. Taču viņi siro arī ap Azoru un Kanāriju salām un regulāri iepeld Vidusjūrā, kuras relatīvi siltākie ūdeņi zobenvaļiem ir laba pārošanās vieta.

Vairums uzbrukumu jahtām un buru laivām (šogad vien to reģistrēts vairāk nekā 60) notikuši tieši Atlantijas okeāna piekrastē. Cietušo peldlīdzekļu kapteiņi intervijās medijiem un ziņu aģentūrām stāstījuši, ka parasti uzbrukumos piedalās no trim līdz astoņiem zobenvaļiem, turklāt ir acīmredzami, ka šo grupu vada un tās darbību koordinē vecākā mātīte, kuras piemēram seko jaunuļi.

Kādas cietušās jahtas kapteinis Verners Šaulferbergers intervijā vācu izdevumam “Yacht” sacījis - viņam radies iespaids, ka zobenvaļi labi zina, ko dara. Šķiet, ka viņu mērķis ir sabojāt stūres mehānismus un dzinēju propellerus, bet tad, kad šīs iekārtas salauztas, zobenvaļu interese par jahtu zūdot. Gan Spānijas, gan Portugāles varasiestādes rekomendējušas mazo peldlīdzekļu īpašniekiem ievērot drošības pasākumus - konstatējot, ka tuvumā ir zobenvaļu bars, pēc iespējas ātrāk pamest šo apkaimi, bet, ja tas nav iespējams, izslēgt dzinējus, lai peldlīdzeklis nepievērtu lieku jūras plēsēju uzmanību. Apkopotie dati liecina, ka zobenvaļi biežāk uzbrūk tiem peldlīdzekļiem, kuriem ir ieslēgts dzinējs.

Ar ko ir pamatota šāda uzvedība, kas ir raksturīga vien konkrētai zobenvaļu populācijai? Ticamākais izskaidrojums ir tas, ka bara dominējošā mātīte (zobenvaļu sabiedrībā valda izteikts matriarhāts) savulaik cietusi, ietriecoties kādā jahtā, bet vēlāk nodevusi zināšanas par to, ka šādi objekti jāuzskata par ienaidniekiem visam pārējam baram. Ir zināms, ka zobenvaļi ir apveltīti ar zināmu intelektu, tie spēj sazināties savā starpā un ir sociāli aktīvi.

Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais