Igaunijā joprojām trūkst medmāsu un ģimenes ārstu

Viena no lielākajām Igaunijas veselības aizsardzības sistēmas problēmām ir medmāsu trūkums.  © AFP/Scanpix

Neraugoties uz to, ka veselības aizsardzības nozarē algas pieaug, Igaunijā joprojām nav pietiekams skaits ģimenes ārstu un medmāsu, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik brīvas ir gandrīz 150 ģimenes ārstu vakances, bet medmāsu trūkums ir vēl lielāks. Ir bažas, ka attiecībā uz ģimenes ārstiem situācija būtiski neuzlabosies, jo daudzi speciālisti jau sasnieguši pensionēšanās vecumu.

“Vēl pirms desmit gadiem izvēlēties vai nomainīt ģimenes ārstu bija ļoti vienkārši un pašsaprotami, taču, ja nekas nemainīsies, pēc kādiem septiņiem vai astoņiem gadiem varēs vien apskaust tos cilvēkus, kuriem ir viegli sasniedzams ģimenes ārsts,” sacījusi Igaunijas ģimenes ārstu biedrības vadītāja Lē Vallakivi. Viņa atgādinājusi, ka saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta (“TAI”) datiem pērn valstī darbu uzsākuši 115 ārsti, taču tikai četri no viņiem bijuši ģimenes ārsti.

Šī specialitāte nav īpaši populāra gan tādēļ, ka atalgojums ir būtiski zemāks nekā daudziem citiem ārstiem (ģimenes ārstu vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir 2578 eiro mēnesī, vēsta “ERR”), gan tāpēc, ka ģimenes ārsti ir apkrauti ar birokrātisko slogu - lielu daļu laika, ko varētu veltīt pacientiem, aizņem visdažādāko dokumentu noformēšana, kam medicīniskā izglītība nemaz nav nepieciešama, skaidrojusi Vallakivi. Šo problēmu Igaunijā cenšas risināt ar “Veselības kases” (“Tervikassa”), kas nodarbojas ar valsts medicīniskās apdrošināšanas sistēmas organizēšanu, starpniecību - šī iestāde apmaksās ģimenes ārstu sekretāru darbu.

Tomēr situācijā, kad jaunie mediķi nevēlas uzsākt ģimenes ārstu praksi, bažas rada fakts, ka 27,1% ģimenes ārstu Igaunijā ir vecāki par 65 gadiem. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī viņi var pensionēties (un daļa arī neslēpj, ka plāno tā rīkoties), bet “jaunu asiņu”, kas aizpildītu brīvās vakances, nav.

“TAI” dati liecina, ka pagājušajā gadā darbu uzsākušas 250 medmāsas, taču ar to ir krietni vien par maz uzsvērusi Igaunijas medmāsu savienības prezidente Anneli Kannusa. Intervijā “ERR” viņa sacījusi, ka būtu labi “jau rīt darbā pieņemt 2000 jaunu medmāsu”, taču, lai sasniegtu Eiropas Savienības attīstītāko valstu vidējo līmeni, būtu nepieciešams pat 4000 šīs profesijas pārstāvju. Šajās valstīs ir vidēji 9 medmāsas uz 1000 iedzīvotājiem, bet Igaunijā šis rādītājs ir vien 6,5 medmāsas uz 1000 iedzīvotājiem.

Sākot ar šo gadu medmāsu vidējā alga pieaugusi līdz 2222 eiro (pirms nodokļu nomaksas), pateicoties kam, profesijā pēc atkārtotu kursu ieiešanas atgriezušās vairāki desmiti medmāsu, kuras iepriekš bija izvēlējušās citu nodarbi. Taču šķiet, ka šis resurss pašlaik ir izsmelts, un nāksies meklēt citus risinājumus, lai pamudinātu jauniešus apgūt šo profesiju.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais