Ņemot vērā to, ka dienestam Japānas pašaizsardzības spēkos piesakās aizvien mazāk un mazāk jauniešu, politiķi apsver iespēju mainīt kopš 1954. gada spēkā esošo kārtību, kas profesionālajā dienestā liedz iestāties cilvēkiem ar tetovējumiem. Vecāko paaudžu ļaudīm tetovējumi joprojām asociējas ar japāņu organizētās noziedzības grupējumiem, kurus dēvē par “jakudza”, bet jaunieši, sekojot pasaules modei, uzskata, ka tetovējoties tikai izdaiļo savu ķermeni.
“BBC”, atsaucoties uz Japānas medijiem vēsta, ka pašlaik valsts bruņotie spēki nokomplektēti par 90%, un ar katru gadu jauniešu skaits, kuri izvēlas militāro karjeru sarūk. Japānā ierasts, ka kara skolās jaunieši iestājas uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, taču aizvien vairāk gados jauno japāņu izvēlas studijas turpināt civilajās augstskolās. Savu artavu dod arī tas, ka valstī, kurā dzīvo ap 125 miljoniem cilvēku, katastrofāli krities dzimstības līmenis. Pagājušajā gadā pasaulē nāca mazāk nekā 800 000 jaundzimušo, bet piemēram pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados to skaits gadā pārsniedza divus miljonus.
Demogrāfiskā situācija ir viens no iemesliem, kādēļ armijai sācis pietrūkt cilvēku resursu. Tajā pašā laikā ģeopolitiskā situācija reģionā ir tik sarežģīta, ka jau pieņemts lēmums nākamajos gados strauji palielināt Japānas aizsardzības budžetu. Draudus Japānai rada gan Ziemeļkoreja ar saviem regulārajiem raķešu un mazāk biežajiem kodolieroču izmēģinājumiem, kā arī agresīvo retoriku, gan Ķīna, kas neslēpj savu nodomu kļūt par Klusā un Indijas okeānu reģiona ietekmīgāko lielvalsti ne tikai ekonomiskā, bet arī militārā ziņā. Ar to, protams, nespēj samierināties Japānas galvenā sabiedrotā ASV, kas cenšas izveidot jaunas militārās alianses reģionā. Tiek pat apspriesta iespēja, ka būtu iespējams beidzot grozīt pēc Otrā pasaules kara pieņemto Japānas konstitūciju, kas noteikusi tās pacifisma politiku un tikai pašaizsardzības spēku uzturēšanu.
Bet atgriežoties pie tetovētajiem jauniešiem - pagājušajā mēnesī valdošās liberāldemokrātu partijas deputāti iesniedza priekšlikumu parlamentam par likuma grozījumiem, saskaņā ar kuriem arī cilvēkiem ar tetovējumiem varētu atļaut dienēt pašaizsardzības spēkos, protams, ja viņi atbilst visiem citiem kritērijiem, raksta “Asahi Shinbun”. Pagaidām nav skaidrs, kad parlaments šos grozījumu varētu skatīt, bet vēl mazāka nojausma ir par to, vai, pateicoties tiem izdosies uzlabot situāciju ar pieteikšanos militārajā dienestā. Japānā vienkārši nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu, cik liels skaits ļaužu ar tetovējumiem patiešām nopietni gribētu izvēlēties militāro karjeru.
“The Straits Times” norāda, ka salīdzinājumā ar daudzām citām pasaules valstīm Japānā nav īpaši liels tetovēto cilvēku skaits - ne vairāk kā 3%. Taču jaunu cilvēku vidū šī tendence izplatās aizvien plašāk. Vienlaikus 2021. gadā organizētā “Japan Trend Reearch” aptaujā noskaidrojies, ka 54,8% respondentu izjūt neērtības un neveiklības sajūtu, ja, piemēram, veikalā vai restorānā viņus apkalpo cilvēks ar apģērba nepiesegtiem tetovējumiem (uz rokām, sejas, kakla). Tikai 10,5% aptaujāto sacījuši, ka viņiem tas ir pilnīgi vienaldzīgi.
