Stingrā režīma cietumā ASV Kolorādo štatā miris 79 gadus vecais Roberts Hansens – kādreizējais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģents, kurš nodarīja milzīgu kaitējumu ASV nacionālās drošības interesēm, strādājot sākumā PSRS, bet pēc tam Krievijas labā. 2001. gadā, “piespiests pie sienas” viņš atzinās spiegošanā un izvairījās no nāvessoda.
ASV Cietumu pārvalde apstiprinājusi Hansena nāvi, taču nav minējusi tās iemeslu, jo gaida tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, raksta “Reuters”. 2002. gadā dubultaģentam tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu bez tiesībām uz apžēlošanu, un visus šos gadus viņš pavadījis ļoti stingra režīma cietumā Florensā, kamerā atrodoties vienatnē.
Jaunībā Hansens strādāja par policistu Čikāgā, un 1976. gadā iestājās FIB, kur diezgan strauji kāpa pa karjeras kāpnēm. “CNN” vēsta, ka PSRS labā viņš sācis strādāt jau 1979. gadā, kad piedāvājis savus pakalpojumus padomju militārajam izlūkdienestam. Taču ciešāka sadarbība izveidojusies ap 1985. gadu, kad Hansens jau bija uzkalpojies līdz elitārā FIB Ņujorkas pretizlūkošanas biroja darbinieka amatam, un viņam parādījās pieeja pašas augstākās slepenības dokumentiem.
Hansena tiesas prāvā apsūdzība apgalvoja, ka viņš Maskavai nodevis aptuveni 6000 īpaši slepenu dokumentu kopijas un 26 datora diskus ar slepenu informāciju. Tā kā aģents strādāja pretizlūkošanas dienestā, kura uzdevums bija atklāt ASV iefiltrētos padomju spiegus, viņam bija pieeja arī datiem par PSRS strādājošajiem FIB aģentiem. Šīs informācijas nonākšana Maskavas rokās noveda pie aģentu atmaskošanas, aresta un sodīšanas ar nāvi. Piemēram, 1986. gadā šāds liktenis piemeklēja FIB savervēto padomju armijas ģenerāli Dmitriju Poļakovu, bet apsūdzībās sacīts, ka ar nāvi sodītas vēl vairākas padomju militārpersonas, kuru darbošanos amerikāņu labā Maskavai atklājis Hansens.
Tāpat ir zināms, ka viņš saviem darba devējiem nodevis informāciju par īpaši slepeno ASV valdības plānu, kā rīkoties gadījumā, ja PSRS sāk kodoluzbrukumu ASV. Šajā plānā bija noteikts, kā no trieciena pasargāt augstākās ASV amatpersonas un kā atbildēt uz uzbrukumu militārā ziņā. Tāpat Hansens piegādāja Maskavai ļoti vērtīgu informāciju, kas attiecās uz izlūkošanas ziņu vākšanas tehniskajiem aspektiem - PSRS rokās nokļuva dati par to, kādus līdzekļus ASV izmanto, lai pārtvertu un noklausītos telefonsarunas. Ļoti ticami, ka tieši Hansens informēja PSRS par to, ka zem šīs valsts vēstniecības ēkas Vašingtonā ierīkots slepens tunelis, kurā esošās ierīces ļauj amerikāņiem iegūt diezgan pilnīgu informāciju par vēstniecībā notiekošo.
2002. gada tiesas prāvas laikā kā viens no pierādījumiem figurēja it kā paša Hansena rakstīta vēstule saviem kuratoriem. Tajā apgalvots, ka viņš jau kopš 14 gadu vecuma jūsmojis par Kimu Filbiju (viens no leģendārā “Kembridžas piecinieka” - augstus amatus ieņemošajiem britiem, kuri spiegoja PSRS labā) un vēlējies iet viņa pēdās. Tomēr pats spiegs uzvēra, ka Maskavas labā strādājis ne jau ideoloģisku apsvērumu, bet gan naudas dēļ. To apliecina fakts, ka šajā laikā viņš no darba devējiem saņēmis aptuveni 1,4 miljonu dolāru - gan skaidrā naudā, gan dimantos un “Rolex” pulksteņos, gan pārskaitījumos uz slepeniem banku kontiem ārzemēs.
Hansenam pietika prāta un savaldības ar savu nelegālo turību neplātīties. Kopā ar ģimeni (sievu un sešiem bērniem) viņš dzīvoja diezgan pieticīgā mājā Virdžīnijas štatā, brauca ar desmit gadus vecu automašīnu. Līdz ar to, deviņdesmito gadu nogalē, kad amerikāņi konstatēja, ka no FIB noplūst īpaši svarīga informācija, un sāka meklēt Maskavas “kurmi”, aizdomas uz viņu sākotnēji nekrita. Taču, saņemot aizvien vairāk ziņu no saviem aģentiem Krievijā, FIB secināja, ka nodevējs, kurš Maskavā bija zināms ar segvārdu Ramons Garsija, visticamāk, ir Hansens. 2000. gada otrajā pusē viņš jau tika intensīvi novērots. Tieši tobrīd Hansens plānoja doties pensijā (droši vien, lai dotos uz ārzemēm un īpaši neslēpjoties tērētu no Maskavas saņemto naudu), bet FIB vēlējās viņu pieķert ar lietiskajiem pierādījumiem. Tieši tādēļ Hansenam tika piedāvāts vēl augstāks amats FIB centrālajā birojā, un no šādas perspektīvas viņš atteikties nespēja. Galu galā aģentu pūles vainagojās panākumiem - 2001. gada 18. februārī Maskavas spiegu arestēja vienā no Virdžīnijas parkiem īsi pēc tam, kad viņš slēpnī bija ievietojies kārtējo porciju ar slepenu informāciju, kas bija domāta kuratoriem Maskavā.
