Jau vairākus mēnešus pēc kārtas strauji turpina pieaugt vācu galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte. Ja Bundestāga vēlēšanas notiktu šobrīd, par šo partiju būtu gatavi balsot 18% vēlētāju, kas nozīmē, ka popularitātes ziņā tā panākusi kanclera Olafa Šolca vadītos sociāldemokrātus (pārliecinošs līderis aptaujās ir opozīcijā esošais konservatīvo bloks CDU/CSU, par ko balsotu 29% respondentu).
Viens no galvenajiem iemesliem AfD popularitātes pieaugumam ir tas, ka šī partija kategoriski iebilst pret valdošās koalīcijas realizēto tā saukto klimatneitralitātes politiku, kas iecērt pamatīgus robus Vācijas iedzīvotāju jau tā patukšotajos maciņos.
“Galēji labējā partija AfD ir galvenā ieguvēja no ķildām, kas saistītas ar globālajām klimata izmaiņām,” norāda “Deutsche Welle”. Raidorganizācija uzsver, ka gadu gaitā šī partija nodemonstrējusi lielisku spēju piemēroties situācijai, izmantot tobrīd valdošo politisko spēku kļūmes un ar tām saistīto sabiedrības noskaņojumu. Pašos pirmsākumos (partija dibināta 2013. gadā) AfD uzsvaru lika uz to, ka vācu nodokļu maksātāju naudu nedrīkst izmantot, lai no ekonomiskās krīzes paglābtu Eiropas Savienības dienvidu valstis (galvenokārt Grieķiju un Itāliju), kas savas bezatbildīgās fiskālās politikas dēļ bija nonākušas uz katastrofas sliekšņa.
Tolaik šī partija, kuras atsevišķi līderi pat aicināja Vāciju izstāties no eirozonas, tika iedēvēta par eiroskeptisku, un no šīs birkas tai nav izdevies atbrīvoties līdz pat šim laikam. Pēc 2015./2016. gada nelegālo migrantu krīzes, kad pēc toreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkeles neapdomīgajiem paziņojumiem Eiropā nonāca simtiem tūkstošu nelegālo migrantu, AfD par savu prioritāti pasludināja cīņu pret nelegālo migrāciju. Par šo nostāju tā katrā izdevīgā brīdī atgādina joprojām, un vairums AfD atbalstītāju par partiju balso tieši tās konsekventās vēlmes slēgt valsts robežas iebraucējiem dēļ.
Taču kopš pagājušā gada galēji labējie apseglojuši jaunu “jājamzirdziņu”. Partija stingri iestājusies pret valdības realizēto “zaļo kursu”, kura mērķis ir mazināt atkarību no fosilā kurināmā un visvisādos veidos veicināt klimatneitralitāti, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā. Šolca sociāldemokrātiem un uzņēmējus atbalstošajai Brīvo demokrātu partijai (FDP) brīžam diezgan negribīgi, bet tomēr nākas iet trešā koalīcijas partnera - “Zaļo” - pavadā, pieņemot sasteigtus lēmumus, kas dārgi izmaksās Vācijas iedzīvotājiem. Kāpēc nākas? Nesen Šolcs ļoti izsmeļoši atbildējis uz šo jautājumu, atgādinot, ka pirms kāda laika apņemšanās aizsargāt klimatu un pretoties tā izmaiņām, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu, ir ierakstīta valsts konstitūcijā. Un, ja valdība šo uzdevumu nepildīs, tad jebkurš iedzīvotājs vienkārši var to iesūdzēt Vācijas Augstākajā tiesā, raksta “Bloomberg”.
Taču šeit ir būtiska nianse. Mērķus, par kuriem runā Šolcs, ir definējusi pati Vācijas valdība, vēloties uz citu pasaules valstu fona izskatīties “zaļāka par zaļu”. Rezultātā sabūvētas gaisa pilis, kurām ir maza saistība ar ekonomisko realitāti. Kaut daļēji pāriet uz vēja un saules enerģiju, protams, ir iespējams, taču kādam nāksies par to maksāt, un jau tagad ir skaidrs, ka lielākie cietēji būs vidusmēra Vācijas pilsoņi. AfD norāda, ka pašlaik uz brīdi pierimusī inflācijas spirāle sāks griezties ar jaunu sparu, ja “Zaļajiem” izdosies parlamentam dabūt cauri likumprojektu, kas paredz, ka jau no nākamā gada, mājokļos uzstādot jaunas apkures ierīces, būs jāparūpējas, lai tās tikai par 35% būtu darbināmas ar ierasto fosilo kurināmo (gāzi, naftu, oglēm), bet 65% jaudas nodrošinātu tā saucamie atjaunīgās enerģijas veidi. AfD ieskatā tas novedīs pie tā, ka daudzas mājsaimniecības šos nesamērīgos tēriņus atļauties nespēs un cilvēkiem nāksies pārdot savus mājokļus. Turpināt izmantot vecās apkures sistēmas nav iespējams, jo tām ir savs sertificēts ekspluatācijas termiņš, kuram dažādi kontrolējoši dienesti pievērš uzmanību.
AfD arī ir neizpratnē, kādēļ valdība tik stingri pieturējusies pie pirms vairāk nekā desmit gadiem pieņemtā lēmuma slēgt visas atomelektrostacijas, jo kaimiņvalsts Francijas piemērs apliecina, ka tās ir gana efektīvs un drošs enerģijas ieguves veids. Ne jau velti citur Eiropā - no Somijas līdz Polijai un Čehijai - pašlaik lielas cerības tiek liktas tieši uz atomenerģētiku. Līdz 2030. gadam Vācija apņēmusies pārtraukt arī brūnogļu ieguvi, kaut gan iepriekš kā beidzamais termiņš bija noteikts 2038. gads. Brūnogļu šahtas joprojām ir nozīmīga ekonomikas daļa valsts austrumu federālajās zemēs, tādēļ nav pārsteigums, ka AfD, kas iebilst pret to slēgšanu, pašlaik ir populārākā partija Brandenburgā, Saksijā un Tīringenē, turklāt visās šajās zemēs nākamgad notiks vietējās vēlēšanas.
Galēji labējie atgādina arī par tālejošākiem valdošās koalīcijas nodomiem, kas vēl nav ieguvuši konkrētu likumprojektu aprises - vēlmi palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, celt ceļu nodevas relatīvi vecām automašīnām, galu galā atteikšanos no 2035. gada laist tirgū automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Katrs šis solis ietekmēs Vācijas iedzīvotāju labklājību, turklāt novedīs pie tā, ka valsts rūpniecība zaudēs konkurētspēju, brīdinājusi AfD. Par to, ka šis brīdinājums ir sadzirdēts, liecina ne tikai galēji labējo popularitātes kāpums, bet arī tas, ka tikai 20% socioloģisko aptauju dalībnieku valdības politiku vērtē atzinīgi, īpaši norādot, ka viņus neapmierina nedz “zaļā kursa” noteiktie aizvien stingrākie, dārgi izmaksājošie noteikumi, nedz vēja ģeneratori, kas masveidā tiek būvēti arī tiem pavisam nepiemērotās vietās.
