Šodien ir pēdējā dienā, kad Krievijā atļauts uzturēties vairākiem simtiem Vācijas civildienesta ierēdņiem, kultūras organizāciju pārstāvjiem un skolotājiem. Ņemot vērā pasliktinājušās attiecības starp abām valstīm, Krievijas Ārlietu ministrija jau aprīlī nolēmusi nepagarināt viņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
Pagājušās nedēļas nogalē par to pirmais paziņoja laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, un pēc neilgas vilcināšanās šo informāciju apstiprināja Vācijas Ārlietu ministrija. Tās paziņojumā norādīts, ka ātrāk publiskot šīs ziņas nav šķitis lietderīgi, jo pastāvējusi varbūtība, ka Krievija savu nostāju tomēr mainīs. Taču tas nav noticis, un tagad ar šādām publikācijām nekādu ļaunumu vairs nodarīt nevar.
Ārlietu ministrija nav atklājusi no Krievijas izraidīto Vācijas pilsoņu skaitu, bet “Süddeutsche Zeitung” rakstījis par aptuveni 200 līdz 300 cilvēkiem. Starp viņiem ir gan vēstniecības un konsulātu darbinieki, gan Gētes institūta pārstāvji, gan skolotāji un audzinātāji, kuri strādājuši Maskavā ierīkotajā skolā un bērnudārzā, ko apmeklē Vācijas pilsoņu bērni. No “Deutsche Welle” publikācijas var saprast, ka šīs abas iestādes faktiski atrodas uz slēgšanas robežas, jo Krievija paziņojusi, ka tajās nedrīkstēs strādāt arī šīs valsts pilsoņi.
“AFP” atgādina, ka savulaik itin labās attiecības starp Vāciju un Krieviju dramatiski pasliktinājās pēc pagājušā gada 24. februāra, kad pēc Kremļa saimnieka Vladimira Putina rīkojuma Krievijas bruņotie spēki uzsāka plašu iebrukumu Ukrainā. Lai gan sākotnēji Vācija tika kritizēta par to, ka nesteidzas Ukrainai sniegt nepieciešamo palīdzību, piemēram, ilgāku laiku izvairoties no ieroču piegādēm, beidzamā pusgada laikā situācija ir radikāli mainījusies. Ukrainā jau atrodas Vācijas ražotie tanki “Leopard 1” un “Leopard 2”, bet pagājušajā nedēļā Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis par papildu bruņojuma un munīcijas piegādēm 2,7 miljardu eiro vērtībā, ziņo “BBC”. Starptautisko sankciju ietvaros Vācija faktiski pilnībā atteikusies no Krievijas energoresursu - dabas gāzes un naftas - iegādes, tādējādi dodot savu artavu tajā, lai Kremlim aptrūktos līdzekļu agresīvā kara finansēšanā. Vienlaikus notiek arī aktīva vēršanās pret Krievijas ietekmes aģentiem pašu Vācijas pilsoņu vidū. Piemēram, Gerhards Šrēders ir pirmais bijušais kanclers, kurš nav uzaicināts uz savas partijas (valdošo sociāldemokrātu) kongresu. Tāpat Vācija izraidījusi no valsts vairāk nekā 20 Krievijas diplomātiskā dienesta darbiniekus, uzskatot, ka patiesībā viņi nodarbojušies ar spiegošanu.
