Nedēļas sākumā notikušajā uzbrukumā Krievijas Belgorodas apgabalam, iespējams, patiešām nepiedalījās Ukrainas bruņoto spēku karavīri, taču bez Kijivas augstākās militārās pavēlniecības ziņas tas notikt nevarēja. Par to ir pārliecināti starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie militārie eksperti, kuri norāda, ka šai operācijai varētu būt bijuši vairāki mērķi.
AP atgādina, ka pirmdien Belgorodas apgabala varas iestādes bija tuvu panikai, jo no Ukrainas reģionā iebruka vairāki desmiti diversantu, kuri esot pārvietojušies labi organizētā bruņutehnikas kolonnā. Atbildību par šo reidu uzņēmušās divas organizācijas - “Krievu brīvprātīgo korpuss” un “Leģions “Krievijas brīvība””. Varas iestādes Kijivā uzsvērušas, ka šajos grupējumos, kas par savu mērķi izvirzījuši Kremļa saimnieka Vladimira Putina režīma gāšanu, karo tikai un vienīgi Krievijas pilsoņi.
Krievijas amatpersonas un propagandisti gan apgalvo, ka Belgorodas apgabalā iebrukuši “ukraiņu nacionālisti” vai “ukraiņu teroristi”. Reģiona gubernators Vjačeslavs Gladkovs pirmdien paziņoja par pretterorisma operācijas stāvokļa noteikšanu, un šāds statuss oficiāli dod gan varas iestādēm, gan militārpersonām ārkārtas pilnvaras. Otrdienas pievakarē jau tika vēstīts, ka “iebrucējus izdevies apturēt”. Gladkovs informējis, ka krievu spēkiem izdevies likvidēt vairāk nekā 70 iebrucēju, bet pārējie atspiesti atpakaļ uz Ukrainas teritoriju. “Reuters” norāda, ka pārbaudīt šo informāciju nav iespējams, taču “The New York Times” raksta, ka diversantu grupa cietusi samērā nelielus zaudējumus, pēc kā atkāpusies, solot šādus reidus turpināt.
Amerikāņu laikraksts no kādas Ukrainas amatpersonas, kas vēlējusies palikt anonīma, saņēmis apstiprinājumu tam, ka uzbrukumu patiešām sarīkojuši pret Putina režīmu noskaņotie Krievijas pilsoņi. Taču Ukrainas bruņotie spēki, protams, par to zinājuši un šajā laikā bijuši kaujas gatavībā robežas savā pusē - gadījumam, ja nu pēkšņi Krievijas armija uzsāk pretuzbrukumu. Citādi arī tas nav varējis būt, jo abi krievu brīvprātīgo grupējumi oficiāli ir pakļauti Ukrainas Ārzemnieku leģionam, bet tas savukārt atrodas bruņoto spēku pavēlniecības pakļautībā.
Krievijas Aizsardzības ministrija propagandas nolūkos mēģinājusi izmantot fotoattēlus, kuros redzama no ierindas izsista rietumvalstīs ražota militārā tehnika. Maskava apgalvo, ka tas ir kārtējais apliecinājums faktam, ka NATO ar Vašingtonu priekšgalā izmanto Ukrainu, lai apdraudētu Krieviju, liekot saprast, ka uzbrukums Krievijas teritorijai (un ne jau pirmais šā kara laikā) nav varējis notikt bez ASV akcepta, vēsta BBC. Taču Baltais nams savā paziņojumā uzsvēris, ka lēmumus par to, kā rīkoties kara apstākļos, pieņem tikai un vienīgi atbildīgas amatpersonas Kijivā un Vašingtonai ar to nav nekāda sakara. AP uzsver, ka daļa politiķu Rietumos (tie, kuri joprojām bažījas, ka Putinu nevajadzētu lieki pazemot) par šādiem reidiem nav īpašā sajūsmā un arī tāla darbības rādiusa ieroči Ukrainai tiek piegādāti pēc “džentlmeniskas vienošanās”, ka tos neizmantos, lai iznīcinātu Krievijas teritorijā esošos mērķus.
“Reuters” un AP aptaujātie eksperti uzskata, ka ir vismaz trīs iemesli, kādēļ šis reids, kaut arī beidzies bez vērā ņemamiem rezultātiem, ir bijis gana nozīmīgs Ukrainai. Pirmkārt, gaidāmā pretuzbrukuma gaidās ir vērts “paraustīt” Krievijas spēku aizsardzības līnijas. Reids apliecināja, ka Krievija joprojām bezrūpīgi attiecas pret savu robežu apsargāšanu (uz to norāda arī krievu kara korespondenti, piemēram, “Komsomoļskaja pravda” darbinieks Aleksandrs Kotss) un kritiskās situācijās tai nākas pārsviest spēkus no frontes zonas. Novērojot šo pārdislokāciju, Ukrainas armija varētu identificēt vājās vietas Krievijas aizsardzībā. Otrkārt, reids apliecina, ka arī Krievijā dzīvojošie Putina atbalstītāji nevar justies pilnīgi droši, tas kārtējo reizi iedragā mītu par Krievijas bruņoto spēku varenību. Un treškārt, Ukraina nodemonstrējusi, ka arī tās spēki spēj izmantot Kremļa ieviestās hibrīdkara metodes un informatīvajā frontē ņirgāties par ienaidnieku, apgalvojot, ka arī rietumvalstu militāro tehniku iespējams “nopirkt jebkurā veikalā” - tā ir atsauce uz Krimas aneksijas laikā izskanējušo Putina paziņojumu, ka “zaļajiem cilvēciņiem”, kuri nodrošināja Krimas sagrābšanu, neesot nekādas saistības ar Krievijas armiju, jo “formas tērpus jau var iegādāties visur”.
Tikmēr atklāts paliek jautājums par Ukrainas pusē karojošo krievu brīvprātīgo grupējumu patiesajām kaujas spējām. Par šīm vienībām zināms vien tas, ko to aktīvisti (vai cilvēki, kuri par tādiem uzdodas) izplata interneta resursos. No šīs informācijas var saprast, ka grupējumos ir no pāris simtiem līdz pāris tūkstošiem karotāju, turklāt viņu politiskās simpātijas ir pašas raibākās - no liberāļiem līdz anarhistiem un krievu nacionālistiem. Maz ticams, ka šie ļaudis spēs panākt, lai Krievijā sāktos plašāka neapmierinātība ar Putina varu, taču šajā konkrētajā brīdī arī viņu palīdzība Ukrainai ir nozīmīga.
