Pateicoties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītei Japānā, Hirosimā notikušajā pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupas G7 samitā lielākā uzmanība tika pievērsta tieši nepieciešamībai arī turpmāk sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai, kas jau gandrīz 15 mēnešus aizstāvas pret Krievijas agresiju. Samita dalībnieki apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju un mudināja Ķīnu izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu Kremli izbeigt karu.
Vēl maija sākumā varbūtība, ka Zelenskis personīgi ieradīsies uz samitu, netika uzskatīta par īpaši ticamu, jo Ukrainas prezidents pieradinājis pie tā, ka kara apstākļos maksimāli daudz cenšas uzturēties dzimtenē. Taču beidzamo nedēļu laikā viņa ārpolitiskā darbība strauji aktivizējusies - Zelenskis pabijis ne tikai Romā, Berlīnē, Londonā un Parīzē, bet arī Saūda Arābijā, kur kā viesis piedalījās Arābu līgas samitā, atgādina AP. Vizīte Japānā (uz turieni Ukrainas prezidents devās Francijas valdības lidmašīnā) ir likumsakarīgs noslēguma akords šai ārpolitiskajai ofensīvai. Laikā, kad Ukrainas atbalstītāji ar nepacietību gaida šīs valsts bruņoto spēku solīto pretuzbrukumu, Zelenskis rūpējas par to, lai nezustu Rietumu atbalsts Kijivai un tai pietiktu resursu nopietna, Krievijai gana sāpīga trieciena īstenošanai.
Vienu no galvenajiem mērķiem Ukrainas līderis sasniedza vēl pirms ierašanās Hirosimā, norāda “Politico.eu”. Baltais nams apstiprinājis, ka atbalstīs savu NATO sabiedroto ierosināto programmu, kuras ietvaros ukraiņu lidotājus apmācīs pilotēt modernos iznīcinātājus F-16. Tas nozīmē, ka Ukrainas izredzes saņemt šīs lidmašīnas ir būtiski pieaugušas taču ir skaidrs, ka tas nav tuvāko mēnešu jautājums. “Deutsche Welle” atgādina, ka iniciatīva par ukraiņu pilotu apmācīšanu nākusi no Apvienotās Karalistes, un to atbalstījušas vairākas citas NATO dalībvalstis - Francija, Dānija, Beļģija un Portugāle.
Britu premjers Riši Sunaks G7 samita kuluāros izteicies, ka apmācība tiks uzsākta šajā vasarā. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādījis, ka šis lēmums ir skaidrs signāls Krievijai - necensties ievilkt karadarbību cerībā, ka Rietumu atbalsts Ukrainai mazināsies, jo patiesībā viss notiks gluži pretēji. Interesanti, ka vēl pagājušās nedēļas sākumā amerikāņu mediji vēstīja, ka Baltais nams nevēloties dot atļauju ukraiņu lidotāju apmācībām ar F-16, taču prezidenta Džo Baidena oficiālais paziņojums liecina par pretējo. Jau samita laikā ASV paziņoja par vēl 375 miljonus dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Runa ir gan par munīciju, gan raķetēm un bruņutehniku, bet konkrētāk to, kas pašlaik visvairāk nepieciešams Ukrainai, Baidens un Zelenskis pārrunājuši savas divpusējās tikšanās laikā.
Ukrainas prezidents, uzrunājot G7 valstu līderus, atgādinājis par pagājušā gada rudenī Kijivas piedāvāto tā saukto miera formulu, kas paredz - jebkādas sarunas ar Krieviju var tikt uzsāktas tikai pēc tam, kad agresorvalsts atstās visas okupētās Ukrainas teritorijas, Krimu ieskaitot. Tāpat šis risinājums paredz izveidot īpašu tribunālu, kas izmeklētu Krievijas pastrādātos kara noziegumus un sodītu vainīgos, kā arī izstrādāt starptautisku mehānismu, lai kompensētu zaudējumus, ko Krievija nodarījusi Ukrainai. “Kamēr mūsu zemē būs iebrucēji, neviens nesēdīsies pie sarunu galda ar Krieviju. Iebrucējam ir jādodas prom. Un pasaulei ir pietiekami daudz spēka, lai piespiestu Krieviju atjaunot mieru soli pa solim," sacījis Zelenskis, un šo nostāju atbalstījuši arī G7 valstu līderi.
Viņi vienojušies arī par jaunām sankcijām pret Krieviju, kuru mērķis ir liegt Maskavai piekļuvi šo valstu tehnoloģijām, rūpniecības iekārtām un pakalpojumiem, ko izmanto Kremļa militāri rūpnieciskais komplekss. Tiks pastiprināti centieni, lai nepieļautu pastāvošo sankciju apiešanu, tajā skaitā vēršoties pret organizācijām, kas transportē materiālus uz fronti, paziņojumā apliecināja G7.
Samita kuluāros Ukrainas līderis ticies arī ar vairākiem citiem īpašajiem viesiem, tajā skaitā Indijas un Brazīlijas līderiem, vēsta AFP. Šīs sarunas bijušas īpaši svarīgas, jo abas šīs valstis deklarējušas neitrālu nostāju attiecībā pret Krievijas agresiju, kas praksē nozīmē ekonomiskās sadarbības turpināšanu ar Kremli un faktisku atbalstu Krievijai. Mediju rīcībā esošā informācija liecina, ka Zelenskim nav izdevies par nepieciešamību mainīt šo politiku pārliecināt nedz Indijas prezidentu Narendru Modi, nedz Brazīlijas līderi Luisu Inasio Lulu da Silvu, taču vismaz uzklausīts viņš ir.
Vēl pirms Zelenska ierašanās Hirosimā G7 valstu līderi definēja ilgi apspriesto kopīgo politiku attiecības ar Ķīnu, kuras pamata ideja ir - nepieciešams mazināt ekonomisko atkarību no šīs valsts, taču uzturēt ar to iespējami labas un stabilas attiecības. Tulkojumā no diplomātiskās valodas tas nozīmē, ka G7 valstis labprāt izvairītos no kādiem jauniem tirdzniecības kariem ar Ķīnu, taču negrasās samierināties ar to, ka Pekina izmanto savu ekonomisko potenciālu, lai piespiestu tirdzniecības partnerus spēlēt pēc saviem noteikumiem.
"Mēs nepārtraucam attiecības, mēs nenovēršamies. Vienlaikus mēs atzīstam, ka ekonomikas elastībai ir jāveic risku mazināšana un dažādošana. Mēs individuāli un kolektīvi rīkosimies, lai ieguldītu savas ekonomikas dzīvīgumā. Mēs samazināsim pārmērīgo atkarību kritiskās piegādes ķēdēs," teikts G7 līderu parakstītajā dokumentā. Kopīgajā paziņojumā Ķīna arī ļoti uzstājīgi aicināta izdarīt spiedienu uz Krieviju un mudināt to pārtraukt agresīvo iebrukumu Ukrainā.
Samita kuluāros Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bija divpusēja tikšanās ar ASV kolēģi Džo Baidenu
