Pēdējā gada laikā olīveļļas cena paaugstinājusies par 50%, bet turpmāk tās kāpums varētu kļūt pat vēl straujāks. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir ieilgušais sausums Spānijā, kur sliktu ražu prognozē jau otro gadu pēc kārtas. Turklāt sausums var novest pie olīvu audzētāju bankrotiem un plantāciju iznīkšanas.
Šādu katastrofisku scenāriju sarunā ar “AFP” iezīmējis Andalūzijas olīvu audzētājs Kristovals Kano, kurš vienlaikus ir arī mazo fermeru savienības “UPA” ģenerālsekretārs. Lielā daļā Andalūzijas, kas ir viens no galvenajiem olīvu audzēšanas reģioniem Spānijā, kopš pagājušā gada oktobra nokrišņu daudzums bijis mazāks par pusi no normas, turklāt šāda situācija atkārtojusies jau otro ziemu pēc kārtas. “Zeme ir ļoti sausa, un, ja kaut kas radikāli nemainīsies nākamo pāris nedēļu laikā, mūs gaida katastrofa,” viņš sacījis.
Spānijas meteoroloģiskā dienesta “AEMET” prognozes olīvu audzētājiem neko labu nesola. Vasara, kas Andalūzijā jau ir sākusies (aprīļa nogalē gaisa temperatūra pakāpās līdz 38 grādu atzīmei), visticamāk, būs sausa. Un tas nozīmē lielas problēmas, sacījis Spānijas olīveļļas ražotāju un eksportētāju organizācijas “Asoliva” direktors Rafaels Piko, norādot, ka olīvkoki spēj paciest lielu karstumu, taču tikai tad, ja to saknes saņēmušas pietiekami daudz ūdens. Taču nokrišņu nav, Spānijas ūdens rezervuāros līmenis krities līdz kritiskajai atzīmei, un arī fermeriem noteikti stingri ūdens taupīšanas pasākumi. Turklāt šogad pirmā svelme uznākusi brīdī, kad olīvkokiem sāka plaukt ziedi, un ir lielas bažas, ka saule būs tos izkaltējusi. “Ja nav ziedu, nav augļu, bet, ja nav augļu - nav arī olīveļļas,” skaidrojis Piko.
Spānijas lauksaimniecības ministrijas dati liecina, ka jau iepriekšējā sezonā (olīvu novākšana notiek novembrī) sausuma dēļ strauji samazinājās valstī saražotās olīveļļas apjomi. 2021. gadā tie bija 1,48 miljonu tonnu, bet 2022. gadā vairs tikai 660 000 tonnu. Deficīta apstākļos cenas turpina kāpt, un aprīlī bija sasniegušas augstāko līmeni beidzamo 26 gadu laikā - gandrīz 6000 eiro par tonnu. Deutsche Welle raksta, ka tas, protams, ir vidējais rādītājs, taču to, ka olīveļļa kļuvusi ievērojami dārgāka, ir pamanījuši pircēji visās pasaules malās. Pagājušā gada nogalē Spānijas valdība samazināja olīveļļai piemēroto pievienotās vērtības nodokli no 10% līdz 5%, taču šis solis attiecas vien uz patērētājiem pašā Spānijā.
Tāpat valdība cenšas atbalstīt olīvu audzētājus, visā nozarē samazinot ienākuma nodokli par 25%. Taču, ja piepildīsies sliktākais scenārijs, ar to nekas nebūs līdzēts. Fermeriem, kuriem raža aizies bojā, vienkārši nebūs nekādu ienākumu, un daudziem draud bankrots. Teorētiski olīvu plantācijām var atrasties pircēji, taču viņiem būs jāņem vērā, ka beidzamo pāris gadu laikā stādītie jaunie kociņi ilgstoši nav saņēmuši pietiekami daudz valgmes, un var iznīkt, kas savukārt atstās negatīvu iespaidu uz olīvu ražu nākotnē.
“Deutsche Welle” atgādina, ka Spānija ir lielākā olīveļļas eksportētāja, kas līdz nesenam laikam nodrošināja vairāk nekā pusi pasaules tirgū nonākušās olīveļļas. Sausuma problēma nomāc arī olīvu audzētājus Itālijā un Portugālē, un vienīgi Grieķijā pagaidām par to liels satraukums pagaidām nevalda.
