Bērnu dalība vasaras nometnēs Igaunijā šogad izmaksās dārgāk

Par bērnu vasaras nometnēm vecākiem Igaunijā šogad nāksies maksāt vairāk.  © Postimees/Scanpix

Daudzām ģimenēm Igaunijā nākas rūpīgi rēķināt, lai izlemtu, vai tās var atļauties šovasar bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. To organizētāji atzīst, ka cenas ir jūtami paaugstinājušās, un tas atstājis iespaidu arī uz pieprasījumu, kas samazinājies.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” atgādina, ka pirms diviem gadiem viena pamatskolas audzēkņa dalība sporta nometnē vecākiem izmaksāja no 30 līdz 33 eiro dienā. Pašlaik šīs izmaksas atsevišķās nometnēs jau cēlušās līdz 47 eiro dienā.

“Salīdzinājumā ar pagājušo vasaru cenas ir aptuveni par 20% lielākas. Tas vairāk vai mazāk atbilst vispārējam inflācijas līmenim. Lielākoties cenu kāpums saistīts ar dārgāku pārtiku un lielākām darbaspēka izmaksām,” sarunā ar “ERR” sacījis Marko Valkers, kurš jau vairākus gadus rīko bērnu vidū ļoti iecienītās dabas pētnieku nometnes. Viņš piebildis, ka lielāko daļu grupu izdevies nokomplektēt, taču brīvas vietas vēl esot. Valkers arī sacījis - viņš ievērojis, ka dažas ģimenes, kuru atvases iepriekšējos gados regulāri piedalījušās nometnē, šogad bērnus uz to nesūta, un, cik saprotams, tas saistīts tieši ar pieaugušajām cenām.

Kompānijas “Timeout” īpašnieks Taigurs Toomings ar bērnu nometņu organizēšanu nodarbojas jau 23 gadus. Intervijā “ERR” viņš stāsta, ka pirms četriem gadiem vidējās ceļazīmes cena bija 170 eiro, bet tagad tā pieaugusi līdz 225 eiro. Nometņu rīkotājs norāda, ka cenu kāpums būtu vēl krietni augstāks, ja netiktu saņemts valsts atbalsts bērnu vasaras nometņu organizēšanai. Beidzamo trīs gadu laikā valsts šim mērķim ieguldījusi aptuveni 1,44 miljonus eiro. Tiesa, šis atbalsts automātiski nepienākas visu nometņu rīkotājiem - tas ir jāpieprasa un jāapliecina nometnes atbilstība zināmiem kritērijiem.

Arī Toomings saka, ka teju vai lielāko iespaidu uz dalības maksas palielināšanos atstājis pārtikas cenu pieaugums. Nometņu rīkotāji, protams, meklē lētākos variantus, taču ir skaidrs, ka uz pārtikas kvalitātes rēķina ietaupīt nedrīkst. Arī viņš novērojis, ka brīdī, kad tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana uz bērnu vasaras nometnēm, vairs nevalda tāda ažiotāža kā pirms pāris vasarām. Ģimenes rūpīgāk rēķina, ko spēj atļauties, bet ko ne, un meklē izdevīgākos piedāvājumus. “ERR” atgādina, ka iepriekšējās vasarās dažādās nometnēs parasti pabijuši ap 30 000 skolēnu, bet šogad to skaits varētu būt mazāks.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais