Komentāri: Krievu okupanti nervozi gatavojas Ukrainas spēku pretuzbrukumam

Ko tur nervozēt?

padoties vajag! un mukt!

Pēdējos gadsimtus mūsu galā apsēduši divi vājprāti: nacisms un komunisms. Viņu vājprāta ietvarā radās arī lokāli autokrātiski režīmu perēkļi.

Vienu dienu nacisms ar komunismu saķērās redzamā konfliktā un tikai ar Demokrātiju (demokrātiskas valstis) šo vājprātu, kara aktīvo fāzi, varēja apturēt, bet ne pašu karu.

Ja nacismu likvidēja, tad komunisms palika, transformējās.

Transformējas ruskijos miros, krievu šovinismā, tiesību nihilismā. Tā arī līdz šai baltai dienai ienīstot Demokrātisko rietumu dzīves veidu.

Otrais pasaules karš, komunisms nekad nav beidzies, bet gan transformējies. Latenti, aktīvā formā viņš ir bijis visu laiku. Līdz šodienas atkal redzamajai atklātajai formai Ukrainā.

Stāsta dziļums ir bezgala vienkārš. Karš ir starp Ukrainu un krieviju, bet lai piedod man kritušie Ukrainas Brīvības cīnītāji, jo dziļākaja būtībā karš ir starp transformējušos komunismu un Demokrātiju.

Lai ko arī Mēs domātu, bet arī Eiropai 3 lieli kari 100 ar mazliet + gadu laikā ir makten par daudz.

Sausais atlikums. Šo karu nevar izbeigt vienkārši tā. Šo karu nevar iesaldēt, jo tas tikai atvirzīs laiku kad Demokrātija saķersies ar vateņu pasauli. Tas ir neizbēgami, jo tas ir vērtību karš. Ja gribam mieru, tad sakāvām nacismu, bet jāsakauj arī ir komunisms.

Vienīgais loģiskais rezultāts ir komunistu/ruskiju miru krišana.

Šādu režīmu/ideoloģisko pasauļu krišanana nav vienkārš process. Tas prasīs laiku un ļoti, ļoti daudz asiņu, bet komunisms kā pretdabisks veidojums neizbēgami tiks sakauts.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, “Deutsche Welle”, “Ukrainska Pravda”, droši vien arī Sārta pētnieciskais" institūts - tie visi ir nevis objektīvas informācijas, bet galējis kreisi kanibāliskās liberālas propagandas avoti. Kā būtu, ja Māris Krūmiņš painteresētos par Scott Ritter, Brian Berletic un Douglas Macgregor viedokli Ukrainas kara un konkrētās ofensīvas jautājumos?