Nelielā Nīderlandes ciemata Omerenas iedzīvotāji beidzot var atviegloti uzelpot. Kopš gada sākuma šo apdzīvoto vietu bija apsēduši dārgumu meklētāji, kuru mērķis bija atrast Otrā pasaules kara nogalē nacistu okupantu apslēpto mantu, kuras vērtība mūsdienās varētu būt ap 11 miljoniem eiro. Taču meklējumi tā arī nav vainagojušies panākumiem, ko šonedēļ atzina vietējās novadpētniecības biedrības rīkotās ekspedīcijas dalībnieki.
Džinu no pudeles šā gada janvārī izlaida Nīderlandes Nacionālais arhīvs, kura atslepenotajos dokumentos ikviens interesents varēja iepazīties ar karti, kurā bija norādīta iespējamā dārgumu atrašanās vieta, raksta “AFP”. Šo karti 1946. gadā uzzīmējis bijušais vērmahta karavīrs Helmūts Zonders. Viņš atgādinājis, ka 1944. gada augustā sabiedroto aviācijas uzlidojuma laikā sabombardēta bankas ēka Gelderlandes provinces administratīvajā centrā - Arnemas pilsētā. Viena no aviobumbām trāpījusi bankas dārgumu krātuvē, un pēc sprādziena dažādas vērtslietas burtiski mētājušās pilsētas ielās. Zonders kopā ar vēl vairākiem karavīriem ķēries pie šī negaidītā guvuma savākšanas. Ar zelta un sudraba izstrādājumiem, dārgakmeņiem, pulksteņiem un citām vērtslietām viņi piepildījuši četras munīcijas kastes, kas paslēptas kādā nomaļā vietā netālu no pilsētas. Kad 1945. gada pavasarī sākusies strauja sabiedroto spēku ofensīva, vāciešiem nācies steigšus atkāpties. Smagās kastes līdzi ņemt nav bijis iespējams, un tās apraktas pie Omerenas ciemata - aptuveni 40 kilometrus no Arnemas.
Jau neilgi pēc Nacionālā arhīva dokumentu publicēšanas ciemata iedzīvotāji sākuši izjust neērtības, ko sagādājuši daudzie dārgumu meklētāji, vēsta “BBC”. Nīderlandes medijiem ļaudis sūdzējušies par to, ka mantrači ir ļoti nekaunīgi, un tumsas aizsegā izrakņā par sakņu dārzus. Galu galā vietējā municipalitāte bija spiesta pieņemt lēmumu aizliegt nesaskaņotas aktivitātes un izmantot metāla detektorus. Oficiāli to pamatoja ar bažām, ka mantrači var uzdurties kādai no Otrā pasaules kara laikiem palikušai mīnai, aviobumbai vai citam objektam, kas var sprāgt. Municipalitātes pārstāve Birgita van Akena-Kvinta stāstījusi, ka mantraču plūsma mazliet mazinājusies, tomēr beidzamo mēnešu laikā sodi par nelegāliem izrakumiem un metāla detektoru lietošanu uzlikti vairāk nekā 15 cilvēkiem.
Vienlaikus sarīkoti arī ar municipalitāti saskaņoti izrakumi, kuros piedalījušies vietējie novadpētnieki un Amsterdamas Brīvās universitātes (“Vrije Universiteit”) arheologi, ziņo “Deutsche Welle”. Šī pētnieku grupa, kas zemes dzīles zondējusi ar magnetometru, darbu beidza maija sākumā, paziņojot, ka nav izdevies atrast neko, atskaitot vienu Otrā pasaules kara laiku lodi un pāris sarūsējušus metāllūžņus. “Tādēļ mēs esam secinājuši, ka Omerenā nekādas nacistu laikos apraktas mantas nav. Pieļaujam iespēju, ka tāda tiešām bijusi, taču uzieta jau pirms daudziem gadiem,” intervijā “AFP” sacījusi van Akena-Kvinta.
“AP” vēsta, ka Nacionālā arhīva pārstāvji izteikuši vairākas hipotēzes par dārgumu likteni. Viena no iespējām - vērmahta karavīrs Zonders 1946. gadā samelojies. Maz ticams, ka viņa stāsts ir izdomāts no viena gala līdz otram, taču viņš varējis norādīt nepareizu dārgumu atrašanās vietu, cerot, ka kaut kad pavērsies izredzes tos atrast pašam. Jāatgādina, ka pirmie izrakumi, ko organizēja Nīderlandes varasiestādes, pie Omerenas notika vien 1947. gada nogalē. Līdz tam laikam dārgumus varēja uziet jebkurš - sākot ar vietējiem iedzīvotājiem un beidzot ar sabiedroto spēkiem, kas pēckara gados turpināja uzturēties šajā reģionā. Pieļaujama arī varbūtība, ka savu dienesta stāvokli ļaunprātīgi izmantojis kāds, kuram jau 1946. gadā bija pieeja Zondera liecībām.
