Čārlza III pavalstniekus aicina zvērēt uzticību karalim

Gatavošanās britu karaļa Čārlza III kronēšanai, kas notiks sestdien, jau rit pilnā sparā.  © ZUMA Press/Scanpix

Nedēļas nogalē plānotajā Čārlza III kronēšanas ceremonijā pirmo reizi vēsturē dot uzticības zvērestu jaunajam britu monarham būs aicināti ne tikai dižciltīgie, bet visi viņa pavalstnieki. Šis Anglikāņu baznīcas lēmums izraisījis negatīvu reakciju no britu republikāņu puses.

Līdz šim uzticības zvērests jaunajam monarham bija jādod tikai aristokrātiem, raksta “AFP”. Tieši tādēļ tas allaž ticis dēvēts par “Pēru godbijības izrādīšanu” (angliski - “Homage of Peers”). Īsi pēc tam, kad karalis (vai karaliene) ir kronēts, aristokrātiem, kuri bija ieradušies uz ceremoniju, bija jānometas uz viena ceļa un jāzvēr uzticība monarham.

Taču šoreiz Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs, kurš izstrādājis kronēšanas ceremonijas norisi (tā, protams, ir saskaņota ar Čārlzu III) izšķīries par kādu jauninājumu. Pēc tam, kad uzticību karalim būs zvērējusi Anglikāņu baznīca un troņmantnieks - Velsas princis Viljams - darīt to pašu tiks aicināti visi monarha pavalstnieki. Un nebūs svarīgi, kur viņi šajā brīdi atrodas - Vestminsteras abatijā, seko līdzi kronēšanas ceremonijai mājās vai pie kāda no daudzajiem lielajiem ekrāniem, kas tiks izvietoti sabiedriskās vietās ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī Britu Sadraudzības valstīs, kurās britu monarhs joprojām oficiāli skaitās valsts galva (lielākās no tām ir Kanāda un Austrālija).

Velbijs uzsvēris, ka zvērests nekādā gadījumā nav obligāts, gluži tāpat kā mešanās uz viena ceļa - tā ir katra pavalstnieka brīva izvēle. Taču viņš paudis cerību, ka šai iniciatīvai pievienosies miljoniem britu, kā arī citu valstu iedzīvotāji.

“BBC” vēsta, ka vairumam parlamenta deputātu pret šādu ierosinājumu, jeb “Tautas godbijības izrādīšanu” (“Homage of People”) nekādu iebildumu nav, jo parlamentāriešiem jau tāpat, saņemot mandātu, jāzvēr uzticība karalim vai karalienei. Taču ir arī izņēmumi, piemēram, Zaļo partijas pārstāvji Edrians Remzijs un Dženija Džonsa, kuri uzskata, ka uzticības zvērests karalim ir absolūts arhaisms, kam nav vietas XXI gadsimta reālijās. Vēl skarbāku viedokli izteicis biedrības “Republic” (kā jau saprotams no nosaukuma, tā iestājas par monarhijas atcelšanu un republikas izveidi) līderis Greiems Smits, kurš norādījis, ka demokrātiskās valstīs tieši valsts līderi zvēr būt uzticīgi tautai, un nevis otrādi.

Sestdien paredzētās ceremonijas laikā būs arī citi jauninājumi. Tajā piedalīsies ne tikai Anglikāņu baznīcas pārstāvji, bet arī citu reliģisko konfesiju līderi - katoļi, musulmaņi, budisti, jūdaisti, hinduisti un tamlīdzīgi. Interesanti, ka brīdī, kad viņi sveiks monarhu, skaņu pastiprinošās ierīces Vestminsteras abatijā būs atslēgtas. Tas tādēļ, ja jūdaistiem šajā dienā ir Sabats un galvenais rabīns Efreims Mērviss nedrīkst izmantot nekādas ar elektrību darbinātas ierīces.

Ceremonijas laikā arī pirmo reizi skanēs ne tikai angļu valoda, bet arī citu Apvienotās Karalistes sastāvā esošo tautu valodas - velsiešu un gēļu (gan skotu, gan īru).

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais