Vairāk nekā divas nedēļas ilgā stīvēšanās par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu caur piecām Austrumeiropas valstīm – Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju – pagājušās nedēļas nogalē beigusies ar kompromisa vienošanos, ko panākusi Eiropas Komisija. Taču ir bažas, ka šis ir tikai pagaidu lēmums, jo no līdz šim publiskotās informācijas tā arī netop skaidrs, kā tiks nodrošināts, lai daļa no Ukrainas produkcijas, kas paredzēta tās tālākam eksportam, nenokļūst šo valstu tirgū.
“Politico.eu” atgādina, ka pagājušā gada jūnijā ES valstis nolēma atcelt ievedmuitas tarifus no Ukrainas importējamām precēm, tai skaitā lauksaimniecības produkcijai. Tas bija nozīmīgs solis, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, jo Krievijas agresīvā iebrukumu rezultātā Ukrainas uzņēmējiem bija pilnībā bloķēta pieeja Azovas jūras ostām, un arī eksports no Melnās jūras ostām vairs nebija drošs.
ES bija domājusi, ka lielākā daļa graudu un citas lauksaimniecības produkcijas Austrumeiropas valstis šķērsos tikai tranzītā, jo lielākais pieprasījums pēc tām ir Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Taču jau šā gada sākumā Polijas, bet pēc tam arī citu pieminēto valstu amatpersonas sāka sūroties, ka loģistikas problēmu dēļ vairums Ukrainas lauksaimniecības produkcijas, kas paredzēta nogādāšanai uz citām valstīm, nonāk Polijas iekšējā tirgū, sagādājot finansiālus zaudējumus vietējiem fermeriem. Jau drīz vien Polijas pretenzijas sāka atbalstīt arī citas reģiona valstis, kuru lauksaimnieki aizvien skaļāk protestēja pret lēto Ukrainas preču nokļūšanu savā tirgū. Strīds beidzās ar to, ka četras no šīm valstīm (atskaitot Rumāniju) būtībā uzspļāva ES kopējiem lēmumiem, un paziņoja - lai kā mēs neatbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu, savu pilsoņu intereses mums ir svarīgākas, un tās arī centīsimies aizstāvēt.
Pēc pagājušas piektdienas Eiropas Komisijas paziņojuma tā sauktajā sausajā atlikumā paliek lūk, kas - piecas valstis drīkst pilnīgi oficiāli atteikties no Ukrainas kviešu, kukurūzas, saulespuķu sēklu un rapšu sēklu importa. Tajā pašā laikā tām jānodrošina, lai šī produkcija, kas paredzēta tālākam eksportam varētu droši šķērsot šīs tranzītvalstis, raksta “Reuters”. Šeit arī parādās pati nopietnākā problēma. Ja reiz līdz šim, gandrīz gada laikā nav izdevies izstrādāt sistēmu, kas ļautu Ukrainas lauksaimniecības produkciju droši nogādāt caur Eiropu līdz patērētājiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kādēļ gan kaut kas pēkšņi mainītos? Pašlaik galvenais eksporta koridors ir līdz Donavai un pēc tam Konstancas ostai Melnās jūras piekrastē Rumānijā. Taču pa to nav iespējams pārvadāt visu no Ukrainas eksportējamo produkciju. Dažas Polijas ostas, tāpat kā Lietuvas Klaipēda, izteikušas gatavību uzņemt šīs kravas, taču tad to transportēšana kļūs krietni dārgāka, jo lauksaimniecības preces būs jāved apkārt visai Eiropai.
Vēl viena, un ne mazāk nozīmīga problēma ir tā, ka piecas valstis ar Poliju priekšgalā vēlas, lai uz tām netiktu eksportēta Ukrainā ražotā saulespuķu eļļa, milti, medus, olas, vistas gaļa un vēl vesela gūzma produkcijas. Eiropas Komisijas amatpersonas, sacījušas, ka par saulespuķu eļļu vēl varētu runāt, bet attiecībā uz pārējiem produktiem kaulēšanās pašlaik būtu nevietā.
Kā jau ierasts, Eiropas Komisija līdz ar “pātagu” devusi arī “burkānu”. Iepriekš Austrumeiropas valstu zemniekiem, kuri cieta finansiālus zaudējumus Ukrainas salīdzinoši lēto produktu dēļ, bija piedāvāts 56,3 miljonu eiro atbalsts, taču tagad tas palielināts vēl par 100 miljoniem eiro. Taču kamēr nav skaidrs, kā šī nauda tiks sadalīta pa valstīm, un cik daudz no tās aizies finansējuma administrēšanā, pastāv bažas, ka pašreizējā vienošanās nebūs ilgdzīvotāja.
Jo vairāk tāpēc, ka Krievija raida aizvien skaidrākus signālus, ka nepagarinās līdz 18. maijam noslēgto līgumu par Ukrainas graudu eksportu, izmantojot tās Melnās jūras ostas. Maskava pieprasa, lai tiktu atceltais tai noteiktās sankcijas kas attiecas uz lauksamniecības produktu un minerālmēslu piegādi.
