Jau vairākus mēnešus pasaules medijos tiek apspriests Ukrainas armijas iespējamais pretuzbrukums. To, ka tāds būs, nenoliedz arī amatpersonas Kijivā, taču nav lielu šaubu, ka līdz šim medijos noplūdušās ziņas par pretuzbrukuma mērķiem ir lielākoties dezinformācija, lai maldinātu Krievijas spēkus par to, kurā vietā un kad viņiem maksimāli jāmobilizē savas aizsardzības līnijas.
Beidzamajā laikā izskanējušas visdažādākās versijas par brīdi, kad Ukrainas bruņotie spēki sāks pārņemt iniciatīvu, vēsta CNN. Savulaik tika ziņots, ka šis uzbrukums notiks 30. aprīlī, vēlāk, ka tas ieplānots 9. maijā, lai sagandētu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tā saucamās uzvaras dienas svinēšanu. Ik pa laikam tiek vēstīts, kuros frontes sektoros Ukrainas armija koncentrē savus spēkus, un tikpat bieži šīs ziņas tiek oficiāli noliegtas.
“Politico.eu” norāda, ka šāda slepenība ir pašsaprotama - ja krievi zinās, kurā vietā ukraiņi cer pārraut frontes līniju, tad nekas no iecerētā neizdosies. Jāņem vērā arī tas, ka Krievijas spēku komandieri varētu būt mācījušies no savām kļūdām. Pagājušajā gadā Ukrainas spēku straujajos triecienos krievu karavīri tika padzīti gan no Harkivas apgabala, gan daļas Hersonas apgabala. Pirms šiem triecieniem nebija plaši izplatītu ziņu, ka Ukrainas spēki gatavo uzbrukumus tieši šajās apkaimēs.
Trešdien NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV armijas ģenerālis Kristofers Kavoli paziņojis, ka rietumvalstis Ukrainai ir piegādājušas gandrīz visu solīto bruņutehniku, ieročus un munīciju, kas ir nepieciešama ofensīvas uzsākšanai. "Mēs kopā ar saviem Ukrainas kolēģiem aprēķinājām ieroču daudzumu, kas viņiem būtu nepieciešams šai ofensīvai. Līdz šim mēs uz Ukrainu esam nosūtījuši jau vairāk nekā 98% kaujas transportlīdzekļu. Es neatklāšu sīkākas detaļas, bet ar pārliecību varu teikt, ka esam piegādājuši ukraiņiem nepieciešamo bruņojumu un turpināsim darbu, lai atbalstītu viņus arī turpmāk," sacījis Kavoli, uzstājoties ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komisijā. Tā ziņo LETA.
Pašlaik ne tuvu nav skaidras Ukrainas pretuzbrukuma spēka aprises. Daži mediji ziņojuši, ka šim triecienam frontes aizmugurē tiek mobilizēta vairāk nekā 50 000 vīru liela armija, bet pēc citiem datiem tajā būšot pat 130 000 karavīru. Ja tā, tad Ukraina faktiski būs izsmēlusi visas savas mobilizācijas rezerves, kas šķiet maz ticami, ņemot vērā šīs valsts prezidenta Volodimira Zelenska un augstāko militārpersonu līdzšinējo apdomīgumu. Ir skaidrs, ka Ukraina gaidāmajā triecienā iesaistīs jaunus spēkus, kas pēdējo mēnešu laikā apmācīti rīkoties ar rietumvalstu piegādātajiem ieročiem, taču uzsvars šajā pretuzbrukumā tiks likts nevis uz karotāju skaitu, bet gan profesionalitāti un prasmīgu plānošanu, prognozē CNN. No Ukrainas amatpersonu sacītā izriet, ka gaidāmais pretuzbrukums būs ļoti nozīmīgs, taču ne tāds, kurā Ukraina metīs savas pēdējās rezerves.
Nav šaubu, ka ukraiņu karavīri ir vairāk motivēti cīņai, jo atšķirībā no iebrukušajiem krievu spēkiem, kuri īsti nesaprot, kādu mērķu dēļ viņi karo, Ukrainas bruņotie spēki aizstāv savu dzimteni. “Newsweek” aptaujātie militārie analītiķi sacījuši, ka šādos apstākļos viens labi motivēts un par savu taisnību pārliecināts karotājs ir triju ienaidnieku vērts. Visticamāk, ka to saprot arī Kremļa saimnieks Vladimirs Putins un viņam pakļautie ģenerāļi. Ne jau velti pēdējo mēnešu laikā agresoru aktivitātes faktiski aprobežojas (ja neskaita civilo objektu apšaudi ar raķetēm) ar algotņu grupējuma “Vagner” izmisīgajiem centieniem iekarot Bahmutu. Pārējie krievu spēki tikmēr ierīko aizsardzības pozīcijas un par došanos uz priekšu īpaši nedomā.
Tiek izteiktas visdažādākās versijas par to, kurā reģionā ukraiņi dos savu prettriecienu un cik jaudīgs tas būs. “Time” raksta, ka galvenie uzbrukuma mērķi varētu būt krievu kontrolē esošā Hersonas apgabala daļa (veiksmes gadījumā ukraiņi varētu atkarot tā saukto sauszemes koridoru, kas Krieviju savieno ar anektēto Krimu) vai arī Doneckas un Luhanskas apgabala daļas. Frontes līnija stiepjas vairāk nekā 800 kilometru garumā, tādēļ izvēles iespējas, kur veikt pretuzbrukumu, ukraiņiem ir. Jācer, ka viņu rīcībā ir arī pietiekami labi ar ASV un citu sabiedroto palīdzību iegūti izlūkošanas dati. AP norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki atšķirībā no krieviem nav ieraduši sūtīt savus karavīrus bezcerīgās misijās, kurās tos gaida tikai nāve.
Ja Ukrainas spēki uzsāks ofensīvu dienvidos, tiem nāksies šķērsot Dnipro (Dņepras) upi. Pats par sevi šāds manevrs nav nekas neiespējams - var izmantot gan pontonu tiltus, gan helikopterus, lai avangarda vienības nogādātu upes otrā krastā. Taču pēc tam, kad ukraiņu spēki, kas forsējuši Dnipro, sāks virzīties uz priekšu, gan var sākties nopietnas problēmas. Tā kā krieviem joprojām ir ievērojams aviācijas pārsvars, ir liels risks, ka pārceltuves pār upi tiks sabombardētas un ukraiņu vienības, kas būs nokļuvušas tās austrumu krastā, paliks bez apgādes.
