Igaunijā izmitinātajiem Ukrainas kara bēgļu bērniem drīz beigsies pirmais pilnais mācību gads mūsu kaimiņvalsts skolās. Ja atskaita divas Tallinā izveidotās speciālās ukraiņu skolās, citur ukraiņiem nācies zinības apgūt igauņu skolās, un, ņemot vērā, ka bērniem no nulles punkta bija jāsāk igauņu valodas apgūšana, rezultāti nav īpaši spoži, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Igaunijas izglītības ministrija norādījusi, ka šajā gadā kara bēgļu bērniem atzīmes skolā nav liktas. Vairumam skolēnu, pēc ministrijas amatpersonu domām, tajā pašā klasē būtu jāmācās arī nākamgad (tas vairāk attiecas uz vecāko klašu skolēniem, jo jaunāki bērni neierastajiem apstākļiem pielāgojas ātrāk). Taču obligāti tas nav nosakāms, šādam risinājumam nepieciešama skolēnu vecāku piekrišana.
Viena no skolām, ko apmeklējuši “ERR” korespondenti, ir Tiri pilsētas pamatskola, kas atrodas Igaunijas centrālajā daļā. Tajā pašlaik mācās 20 ukraiņu bērni, kuri paralēli parastajai mācību programmai divas reizes nedēļā padziļināti mācās igauņu valodu. Viņu sekmes ir atšķirīgas un lielā mērā atkarīgas no tās motivācijas, ko skolēniem devusi ģimene, saka skolas koordinatore bērnu ar īpašām vajadzībām apmācīšanā Avemarija Tootsa. “Ja ģimene skaidri nolēmusi - mēs esam šeit, Igaunijā, dzīvojam šeit un mācāmies šeit, tad bērnu sekmes ir labākas. Savukārt, ja vecāki “dzīvo uz čemodāniem” un cer, ka jau pavisam drīz viņiem izdosies atgriezties dzimtenē, tad arī bērniem motivācija iemācīties valodu, lai varētu apgūt pārējos mācību priekšmetus, ir mazāka,” viņa sacījusi.
Tam piekritusi no Ukrainas bēgusī skolotāja Ļubova Stepanova, taču uzsvērusi, ka aizvien lielāks skaits kara bēgļu sāk apzināties, ka karš būs ilgs, tādēļ nepieciešams sākt iedzīvoties jaunajā vietā. Taču gan viņa, gan ukraiņu skolēnu vecāki norāda, ka papildu problēmas rada atšķirības starp Igaunijas un Ukrainas skolu mācību programmām. Proti, ne vienmēr tas, ko attiecīgās klases skolēns apguvis vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, atbilst tam, ko šajā klasē māca Igaunijas skolās.
“ERR” vēsta, ka Igaunijas skolu vadītājiem nākas domāt par to, kā pielāgoties attiecīgajai situācijai. Liela nozīme ir arī tam, cik liels skaits ukraiņu bērnu apmeklē konkrēto skolu. Piemēram, Tallinas Centra vidusskolas direktors Veiko Rohunurms stāstījis, ka no 40 ukraiņu skolēniem lielākā daļa ir piektās klases audzēkņu, tādēļ izveidota īpaša “ukraiņu klase”. Izglītības ministrijas metodiķi gan norāda, ka tas ir “koks ar diviem galiem”. Proti, šādas klases esamība ļauj pedagogiem koncentrēties tieši uz ukraiņu skolēnu vajadzībām, viņiem saprotamākā veidā pasniegt nepieciešamo mācību saturu. No otras puses, atrašanās tautiešu lokā nepamudina bērnus aktīvāk apgūt igauņu valodu. Rohonurms arī norādījis, ka no Ukrainas ieceļojušie vecāko klašu skolēni ir krietni kūtrāki igauņu valodas apgūšanā, jo jau labi iemācījušies angļu valodu un secinājuši, ka vismaz Tallinā ar to ir gana.
Izglītības ministrijas pārstāvis Ingars Dubolazovs izteicies, ka pret visiem valstī ieceļojušajiem kara bēgļiem no Ukrainas attieksme it tāda, ka viņi uz ilgāku laiku paliks Igaunijā, tādēļ šiem cilvēkiem, arī bērniem, nepieciešams integrēties vietējā sabiedrībā. Viņš arī atgādinājis, ka nākamajā mācību gadā Igaunjā notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, un tas nozīmē, ka tiks slēgtas ne tikai krievu, bet arī citu mazākumtautību skolas, arī ukraiņu.
