Pasliktinoties ASV un Ķīnas attiecībām, savu nostāju pret Pekinu īsti nespēj formulēt Eiropas Savienība. Beidzamais piemērs – domstarpības par 2020. gadā noslēgtā Visaptverošā investīciju līguma (CAI) reanimēšanu, raksta “Politico.eu”. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, taču tajā nav ieinteresēta Francija, turklāt domas dalās arī ES institūcijās Briselē.
Domstarpības par CAI ir tikai vēl viens piemērs tam, kā Ķīna beidzamajā desmitgadē pārdomāti rīkojusies Eiropā, pielabinoties atsevišķām ES dalībvalstīm un panākot, ka tās nostājas pret tām, kas vēlas pret Pekinu vērsties stingrāk - kā to gribētu ASV. “Politico.eu” atgādina, ka sarunas par CAI noslēgšanu savulaik ritēja septiņus gadus un šī procesa laikā no ES puses galveno lomu uzņēmās toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele.
2020. gada nogalē (līdz Merkeles valdīšanas beigām tobrīd bija palicis nepilns gads) līgums tika noslēgts, taču spēkā tas tā arī nav stājies. Jau pavisam drīz Ķīna noteica sankcijas pret Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, kuri bija atļāvušies kritizēt Pekinas attieksmi pret Siņdzjanā dzīvojošajiem musulmaņiem, apsūdzot Ķīnu cilvēktiesību neievērošanā. Pēc šāda pavērsiena eiroparlamentārieši kategoriski atteikušies ratificēt līgumu, un tas tā arī palicis vien uz papīra.
Lai gan kristīgo demokrātu pārstāves Merkeles vietā Vācijas kanclera krēslā tagad ir sociāldemokrāts Olafs Šolcs, Vācija joprojām ir ieinteresēta līguma atdzīvināšanā, raksta “Politico.eu”. Tas saistīts ar vācu ražotāju interesēm, jo viņi veikuši un turpina veikt ievērojamas investīcijas Ķīnā - lielākoties autoražošanas un ķīmiskās rūpniecības nozarēs. Taču otram ES “smagsvaram”, proti, Francijai, pašlaik šī vienošanās nav īpaši nepieciešama. Francijas prezidents Emanuels Makrons, atgriežoties no nesenās vizītes Ķīnā, skaidrojis, ka tā nav “nedz steidzama, nedz īpaši praktiska”. Sarunā ar “Politico.eu” viņš norādījis, ka arī Ķīna īpaši neuzstājot uz līguma ratificēšanu, piebilstot, ka sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu šī tēma apspriesta vien garāmejot.
Savukārt Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena sacījusi, ka viņas īsajā sarunā ar Sji CAI nav pieminēts vispār un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad Ķīna faktiski nostājusies Maskavas pusē, nenosodot tās agresīvo iebrukumu Ukrainā, par šī līguma ratifikāciju vispār nav vērts runāt. Līdzīgās domās ir Eiropas Parlamenta vadība, taču Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels, kurš Pekinu apmeklēja pagājušā gada nogalē, uzskata, ka ES interesēs tomēr būtu šīs vienošanās ratificēšana un stāšanās spēkā. Ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos Eiropas Parlaments to neatbalstīs. Taču kāds ES diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka no Ķīnas saņemti nepārprotami signāli - šī valsts ir gatava atcelt pret eiroparlamentāriešiem noteiktās sankcijas, saņemot garantijas, ka CAI tiks ratificēts. Mišela birojs paziņojis, ka 12. maijā ES un Ķīnas attiecības tiks apspriestas savienības valstu ārlietu ministru līmenī un pēc šīs diskusijām tiks vērtēts, vai ir vērts CAI līgumu virzīt uz izskatīšanu Eiropas Parlamentā.
Politologi uzsver, ka pašlaik ir ļoti grūti pasacīt, kam šī vienošanās ir vairāk vajadzīga - Ķīnai vai Eiropas Savienībai. Taču tas, ka, mēģinot formulēt kopīgo nostāju, ierakumu pretējās pusēs jau atkal nonākušas Vācija un Francija, diemžēl esot simptomātiski, un ne jau Ķīnas jautājums ir vienīgais, kurā abām lielvalstīm ir atšķirīga nostāja (atcerēsimies neseno strīdu par automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem plānoto aizliegumu no 2035. gada).
Tāpat ir skaidrs, ka ES valstu politiskās un ekonomiskās intereses atšķiras, turklāt - pat vienas valsts ietvaros. Makrons pēc vizītes Ķīnā saņēma pamatīgu devu kritikas par to, ka paziņoja - Francijai (un ES kopumā) nevajadzētu būt ASV vasalim, kas pārlieku asi reaģē uz Ķīnas radītajiem draudiem Taivānai. Taču tagad Francija neuzstāj uz CAI līguma ratificēšanu, jo šo valsti acīmredzot apmierina tās uzņēmēju noslēgtās divpusējās vienošanās ar Ķīnu.
“Politico.eu” norāda, ka nespēja definēt attieksmi pret Ķīnu ir ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Apvienotās Karalistes problēma. Līdz šim šķitis, ka briti kopē ASV stingro nostāju - kā piemēru var minēt kopā ar Austrāliju un ASV izveidoto bloku AUKUS, kura mērķis ir mazināt Ķīnas ietekmi Indijas un Klusā okeāna reģionā. Taču šonedēļ britu ārlietu ministrs Džeimss Klēverlijs uzstājās ar programmatisku runu, uzsverot, ka Apvienotās Karalistes interesēs neesot sākt “jaunu auksto karu” pret Ķīnu. Viņš skaidrojis, ka ar Pekinu jāveido stabilas attiecības, vienlaikus gan parūpējoties par to, lai Ķīnai nebūtu iespējams radīt apdraudējumu Apvienotajai Karalistei, realizējot savu ekonomiskās ekspansijas politiku.
