Apvienotajā Karalistē pilnā sparā turpinās gatavošanās karaļa Čārlza III kronēšanai, kas notiks 6. maijā, un tai sekojošajām svinībām, atklātībā nonākot aizvien jaunām un jaunām detaļām.
Lai gan britus ierasts uzskatīt par ļoti konservatīviem un tradīcijas glabājošiem, nesenās “YouGov” aptaujas dati par to neliecina. Tikai 9% aptaujāto sacījuši, ka viņi šo ceremoniju uzskata par patiešām nozīmīgu, bet vēl 24% atzinuši, ka zināmu uzmanību tai pievēršot. Tiesa, 46% atklājuši, ka tādā vai citādā veidā tomēr piedalīsies svinībās, kas ilgs trīs dienas.
Citā “YouGov” aptaujā noskaidrots, ka 51% iedzīvotāju domā - kronēšanu un citus ar to saistītos pasākumus nebūtu pareizi finansēt no valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju naudas. Galu galā karaļnams pats ir gana bagāts, turklāt gan jau būtu iespējams atrast arī kādus dāsnus sponsorus. Britu valdība nav atklājusi, cik lielas būs izmaksas, taču, visticamāk, summas sniegsies desmitos miljonu sterliņu mārciņu. AFP atgādina, ka karalienes Elizabetes II kronēšanas ceremonija 1953. gadā izmaksāja 912 000 sterliņu mārciņu (mūsdienu izteiksmē tie būti 20,5 miljoni), bet Džordža VI kronēšana 1937. gadā 454 000 sterliņu mārciņu (24,8 miljoni mūsdienu naudā). Taču XXI gadsimtā ne tikai viss ir kļuvis dārgāks, bet arī astronomiskas summas aprij drošības garantēšana.
Čārlza III kronēšana gan tik vērienīga un pompoza kā iepriekšējās nebūs. Piemēram, Elizabetes II kronēšanu apmeklēja aptuveni 8000 viesu, atgādina BBC, bet šoreiz viesu skaits nepārsniegs 2200. Tieši tik cilvēku normālos apstākļos var satilpt Vestminsteras abatijā, kur notiks Kenterberijas arhibīskapa Džastina Velbija vadītā ceremonija. 1953. gadā, lai uzņemtu gandrīz četrreiz lielāku viesu skaitu, abatijā tika ierīkotas papildu solu rindas vairākos stāvos, un šie būvdarbi ilga piecus mēnešus, kuru laikā abatija bija slēgta apmeklētājiem.
Runājot par viesiem - galvenā intriga atrisinājās pirms pāris nedēļām, kad kļuva zināms, ka kronēšanu tomēr apmeklēs Čārlza III jaunākais dēls, Saseksas hercogs Harijs, raksta AP. Pēc viņa skandalozo memuāru “Spare” (“Liekais”) publicēšanas jau šķita, ka karaļnama “melnā avs” sarāvusi visas saites ar ģimeni Londonā. Sievu Meganu Mārklu un abus bērnus (princi Ārčiju, kuram tieši kronēšanas dienā apritēs četri gadi, un princesi Lilibetu) viņš gan atstās Savienotajās Valstīs, ko šī ģimene tagad uzskata par savām mājām. Pašā augstākajā līmenī būs pārstāvētas 35 Britu Sadraudzības valstis, uz kronēšanu gaida ierodamies arī Eiropas monarhus (cik nu viņu vairs palicis), bet ASV pārstāvēs pirmā lēdija Džila Baidena.
Ceremonija Vestminsteras abatijā sāksies 6. maijā pulksten 11.00. Čārlzs III un karaliene konsorte Kamilla uz to dosies karietē. Atšķirībā no Elizabetes II un prinča Filipa, kuriem 1953. gadā tika izplānots aptuveni 6,3 kilometrus garš, līkumots maršruts, lai karalieni varētu sveikt pēc iespējas vairāk ļaužu, Čārlzs III karaliskās kavalērijas pavadībā uz abatiju dosies teju pa īsāko ceļu, kura garums nepārsniedz 2,1 kilometru.
Šajā braucienā tiks izmantota 2,75 tonnas smagā kariete “Diamond Jubilee”, ko vilks seši zirgi. Karietes neilgā vēsture ir diezgan interesanta. Austrāliešu meistari to bija iecerējuši izgatavot kā dāvanu Elizabetei II viņas 80. dzimšanas dienā, kas tika atzīmēta 2006. gadā. Taču darbi iekavējās, un, saprotot, ka līdz dzimšanas dienai paspēt visu paveikt vienalga nav iespējams, austrālieši vairs īpaši nesteidzās. Galu galā kariete līdz Londonai nonāca vien 2014. gadā, taču vienalga tika nodēvēta par godu Elizabetes II valdīšanas 60. gadadienai, kas bija atzīmēta gandrīz divus gadus iepriekš.
Vērotājam no malas varētu šķist, ka kariete ir antīka, taču patiesībā tās daļa izgatavota no alumīnija, kas tikai pārklāts ar koku. Karietes iekšiene aprīkota kā labam limuzīnam - ar klimata kontroles sistēmu, elektriskajiem logu pacēlājiem. Bet pats svarīgākais - tai ir lieliski amortizatori, kas braucienu padara ļoti komfortablu.
Pilnīgs pretstats šim satiksmes līdzeklim ir vēsturiskā XIX gadsimta kariete “Gold State Coach”, kurā karalim un karalienei, ievērojot 1831. gadā uzsākto tradīciju, būs jādodas atceļā, vēsta BBC. Par to, cik tā ir neērta, sūdzējušies visi monarhi, sākot ar Viljamu IV (tieši viņu kronēja 1831. gadā) un beidzot ar Elizabeti II. It kā nepietiktu ar to, ka vairāk nekā četras tonnas smagajai karietei (tās vilkšanai nepieciešami astoņi zirgi, un pat tie knapi tiek galā ar šo uzdevumu) ir ļoti slikta amortizācija, tā braukšanas laikā zvalstās no viena sāna uz otru, un cilvēkam ar vājākiem nerviem varētu šķist, ka braucamais tūdaļ apgāzīsies. Viljams IV, kurš bija pieredzējis jūrnieks, sacījis, ka braukt šajā karietē ir tas pats, kas nelielā kuģītī burāt pa vētras satrakotiem viļņiem.
1953. gadā Elizabetes II kronēšanas ceremonija bija trīs stundas ilga un pamatīgi nogurdināja viesus, vēsta AP. Tādēļ šoreiz nolemts, ka tā būs īsāka, vienlaikus gan ievērojot tradicionālos rituālus, jo Apvienotā Karaliste, šķiet, ir vienīgā valsts Eiropā, kur monarhus joprojām kronē ceremonijās, kas līdzinās pirms tūkstoš gadiem pieņemtajām. Ceremonijā tiks izmatoti dārgumi, kas parasti glabājas Tauerā un apskatāmi muzeja apmeklētājiem - vairāki zobeni, scepteri, valsts ābols un citas regālijas. Senākā no tām esot karotīte, kas tiks izmantota iesvaidīšanas rituālā - vēsturnieki noskaidrojuši, ka tā varētu būt izgatavota XII gadsimtā. Kronēšanas ceremonijā tiks izmantots arī XVII gadsimtā darinātais Svētā Edvarda kronis. Šī vairāk nekā divus kilogramus smagā relikvija Čārlza III galvā gan atradīsies neilgu laiku, dodoties prom no Vestminsteras abatijas, viņš to nomainīs ar Impērijas kroni.
Pēc atgriešanās Bakingemas pilī (tur monarhu sagaidīs ar lielgabalu salūtu) karalis un karaliene iznāks uz pils balkona, lai sveiktu pavalstniekus. Līdz ar to svētku oficiālā daļa, kurā piedalīsies arī ap 6000 britu un Sadraudzības valstu militārpersonu, būs galā.
Taču svinības turpināsies arī svētdien un pirmdien, kas pasludināta par brīvdienu. Svētdien Vindzoras pils teritorijā notiks BBC rīkots un translēts koncerts, kura lielākās zvaigznes būs Keitija Perija, Laionels Ričijs, Andrea Bočelli un grupa “Take That” (tiesa, bez Robija Viljamsa). Par godu kronēšanai visā Apvienotajā Karalistē iecerēti dažādi pilsētu un apkaimju svētki.
Kronēšanas gaidās peļņu jau sākuši skaitīt suvenīru pārdevēji. Izgatavots lērums dažādu nieciņu - gan ar karaļa un karalienes portretiem, gan pašas kronēšanas oficiālo logotipu. Interesanti, ka tā autors ir bijušais “Apple” dizainers Džonijs Aivs, un logotipā attēloti angļu, skotu, velsiešu un īru nacionālie simboli - roze, dzelksnis, dzeltenā narcise un āboliņa lapa.
