Igauņi aizvien naskāk audzē "zālīti"

Igaunijas policija ir pārliecināta, ka valstī aizvien vairāk cilvēku ķērušies pie marihuānas audzēšanas.  © Reuters/Scanpix

Igaunijas policijas novērojumi liecina, ka aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību tiek audzēta marihuāna, turklāt ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai. Sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka šajos noziedzīgajos nodarījumos bieži vien iesaistīti cilvēki bez kriminālas pagātnes.

Šā gada sākumā Austrumviru apriņķī policisti uzgājuši ēku, kas speciāli bijusi būvēta kaņepju audzēšanai - tas ir pirmais šāda veida gadījums Igaunijā. “Tās celtniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 eiro. Mājas pirmajā stāvā atradās dzīvojamās telpas, bet divi pazemes stāvi bija atvēlēti marihuānas plantācijām. Tur bija uzstādīta visa nepieciešamā tehnika stādu audzēšanai - sākot ar elektroģeneratoru un mākslīgo apgaismojumu un beidzot ar automatizētu laistīšanas sistēmu. Paraugoties uz šo māju no malas, nevienam pat nevarētu ienākt prātā, ka tur atrodas kaņepju ferma,” stāstījis reģionālā kriminālizmeklēšanas biroja vadītājs Urmets Tambre.

Viņš nav atklājis kādā veidā policistiem izdevies šo audzētavu fiksēt - visticamāk, saņemts ziņojums no kāda aģenta. Taču likumsargu guvums bijis iespaidīgs - vairāk nekā 250 kaņepju augi, kuru kopējais svars sasniedzis 70 kilogramus, turklāt tā bijusi ļoti spēcīga “zālīte”, kuras sēklas acīmredzami importētas no siltajām zemēm.

Apgabala prokuratūras pārstāve Līsa Vainola “ERR” stāstījusi, ka pašlaik aizdomās turamo statuss noteikts desmit cilvēkiem neviens no kuriem iepriekš pie kriminālatbildības nav saukts. Daļa no viņiem aizturēta, bet daļa atrodas brīvībā. Viens no šī grupējuma vaļsirdīgi stāstījis, ka viņi vēlējušies nodarboties ar biznesu, kurā gada laikā varētu nopelnīt pat 3 miljonus eiro. Tomēr “zālītes” audzētājiem nav izdevies realizēt pat pirmo ražu, jo viņu plantācijā ieradušies policisti.

Gadījums Austrumviru apriņķī ir skaļākais, taču ne vienīgais, kad privātmājās vai pat dzīvokļos uzietas marihuānas audzētavas, ziņo “ERR”. Šādu mājokļu visā Igaunijā varētu būt simtiem, ja ne tūkstošiem, stāstījis Tambre. Tos atklāt ir ļoti grūti. Reizēm par aizdomīgām vietām ziņo modrie kaimiņi, reizēm noziedznieki “iekrīt” uz to, ka cenšas pārdot ļoti lielu marihuānas apjomu, tādējādi pievēršot sev gan šī “biznesa” konkurentu, gan policijas informatoru uzmanību. Taču lielākoties nākoties paļauties vien uz laimīgu gadījumu.

“ERR” vēsta, ka jau vairākus gadus Igaunijas Veselības attīstības institūts veic monitoringu, analizējot gan legālu, gan nelegālu vielu daudzumu notekūdeņos. Šo informāciju izmanto arī policija - ja kādā reģionā vai apkaimē pēkšņi strauji pieaug marihuānas sastāvā esošo vielu īpatsvars, var būt drošs, ka tuvumā ir kāda lielāka plantācija, kuras meklējumiem jāvelta lieli spēki. Veselības attīstības institūta dati liecina, ka marihuāna joprojām ir pati izplatītākā narkotika Igaunijā, taču beidzamā gada laikā Tallinā konstatēts straujš kokaīna patēriņa pieaugums, un Igaunijas galvaspilsētā kokaīns jau izkonkurējis amfetamīnu kā otra visbiežāk lietotā narkotika.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais