Polija piesaista ASV naudu mazo kodolreaktoru būvei

© Scanpix

Projekts, kura mērķis ir Polijā uzbūvēt 20 mazos modulāros kodolreaktorus (“SMR”), straujiem soļiem virzās uz priekšu. Nule kā divas ar ASV valdību saistītas finanšu organizācijas piekritušas šim nolūkam piešķirt 4 miljardu dolāru aizdevumu uz Polijai izdevīgiem nosacījumiem.

Pašlaik, pēc tam, kad Polija atteikusies no Krievijas naftas un gāzes iegādes, 70% valsts enerģētisko vajadzību nodrošina ar oglēm kurināmās spēkstacijas, vēsta “Business Insider Polska”. Premjers Mateušs Moraveckis atgādinājis par Eiropas Savienības noteikto virzību uz klimatneitralitāti, uzsverot, ka ogļu kurināšana jau pavisam drīz kļūs aizvien neizdevīgāka finansiālā ziņā, un šīs spēkstacijas nāksies slēgt.

Atšķirībā no kaimiņvalsts Vācijas, kas pagājušās nedēļas nogalē izslēdza trīs beidzamos atomelektrostaciju (AES) reaktorus, Polija, kur pašlaik nav nevienas kodolspēkstacijas, savu nākotni saskata tieši kodolenerģētikā. Nedēļas sākumā ASV vēstnieka Polijā Marka Bžežinska rezidencē Varšavā tika noslēgta poļiem ļoti svarīga vienošanās. ASV Eksporta-importa bankas un ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas vadītāji parakstīja nodomu protokolu par gatavību aizdot attiecīgi 3 un 1 miljardu dolāru projektam “Orlen Synthos Green Energy”, kas attīstīs mazos reaktorus. Par to, cik tas nozīmīgi ir Varšavai, liecina fakts, ka preses konferencē pēc vienošanās parakstīšanas piedalījās ne tikai valsts enerģētikas uzņēmuma “Orlen” un privātās kompānijas “Synthos Green Energy” vadītāji, bet arī Moraveckis, raksta “AP”.

“Orlen” šefs Daniels Obajteks sacījis, ka līdz šī gada nogalei tik izvēlētas 20 vietas Polijā, kur būvēt kompānijas “GE Hitachi Nuclear Energy” izstrādātos mazos modulāros kodolreaktorus “BWRX-300”, kas katrs spēs nodrošināt ap 300 megavatu jaudu. Šī tehnoloģija gan vēl nav pilnībā pārbaudīta, jo pašlaik pasaulē neviena šāda tipa kodolreaktora vēl nav - pirmo nākamo četru gadu laikā plānots uzbūvēt Kanādas pilsētā Dārlingtonā. Polijā pirmais “BWRX-300” reaktors varētu sākt darboties 2028. gada nogalē vai 2029. gada sākumā.

“AP” piebilst, ka Polijas ambīcijas šajā nozarē neaprobežojas tikai ar mazajiem reaktoriem. Februārī valdība un ASV uzņēmums “Westinghouse Electric Company” parakstīja vienošanos par pirmās lielās AES būvi Polijā. Tās celtniecību plānots uzsākt 2026. gadā, bet ekspluatācijā AES nodot 2032. gadā. Saskaņā ar Polijas valdības plāniem, līdz 2040. gadam, aptuveni 23% nepieciešamās elektroenerģijas valstī būtu jāiegūst no kodolreaktoriem.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.