Sestdien Vācijā no energotīkla tika atslēgti pēdējie trīs kodolreaktori, un no šī brīža var uzskatīt, ka Vācija ir atteikusies no atomenerģijas. AES slēgšanu aktīvi atbalstīja valdošajā koalīcijā pārstāvētās sociāldemokrātu un Zaļo partijas, taču to par pārsteidzīgu soli nodēvējuši opozīcijā esošie konservatīvie un koalīciju pārstāvošie Brīvie demokrāti. Paradoksāli, taču tieši šīs divas partijas bija valdībā 2011. gadā, kad kanclere Angela Merkele paziņoja par AES slēgšanu līdz 2022. gada nogalei.
No 1961. gada 17. jūnija, kad darbu uzsāka Vācijas pirmā AES Bavārijas Kālā, līdz 2023. gada 15. aprīlim, kad izslēgti reaktori Izārā (Bavārijā), Nekārveistheimā (Bādenē-Virtenbergā) un Emslandē (Lejassaksijā) - tik ilga bijusi kodolspēkstaciju ēra Vācijā, raksta “Deutsche Welle”.
Zaļās partijas un vides aizsardzības organizācijas “Greenpeace” aktīvistiem, kuri par AES slēgšanu cīnījušies jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, 15. aprīlis kļuvis par īstiem svētkiem. Par godu tiem sarīkoti mītiņi gan Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem, gan Minhenē, raksta AP. Tomēr “Forsa Institute” pirms dažām nedēļām veiktā aptauja liecina, ka nekavējošu AES slēgšanu atbalsta vien aptuveni 28% Vācijas iedzīvotāju. Divas trešdaļas uzskata, ka esošo reaktoru darbības laiks būtu jāpagarina līdz brīdim, kad vairs nebūs tik skarbi izjūtama enerģētikas krīze un energoresursu cenu pieaugums, ko izraisījis Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā.
“Tā ir melnā diena klimata aizsardzībai Vācijā,” sarunā ar “Politico.eu” norādījis Kristīgo demokrātu (CDU) parlamenta frakcijas deputāta vietnieks Jenss Špāns. Viņš uzsvēris, ka nākotnē no atomenerģijas patiešām vajadzētu atteikties, taču šis nav īstais brīdis, jo vairāk pamatojot šo lēmumu ar rūpēm par vidi un ekoloģiju. Špāns norādījis, ka pērn trīs reaktori kopā saražoja aptuveni 6% Vācijai nepieciešamās elektroenerģijas, bet gandrīz 30% tika saražoti spēkstacijās, kuru apkurei tiek izmantotas ogles. Ja nāktos būvēt jaunus reaktorus, tad vēl būtu par ko runāt, taču pašlaik Vācijas valdība salīdzinoši tīrās atomenerģijas vietā izvēlējusies videi daudz kaitīgāko ogļu kurināšanu. Līdzīgās domās ir Brīvo demokrātu (FDP) vadītāja vietnieks Volfgangs Kubickis, piebilstot, ka nav nekāda pamata sociāldemokrātu kanclera Olafa Šolca un Zaļās partijas līderu izteiktajām bažām par Vācijas AES drošību. “Pasaulē modernāko un drošāko AES slēgšana Vācijā ir dramatiska kļūda, kurai būs sāpīgas ekonomiskās un ekoloģiskās sekas,” viņš skaidrojis.
Zaļās partijas frakcijas vadītāja Bundestāgā Rikarda Langa uzsvērusi, ka AES slēgšana ir ļoti nozīmīgs solis, kas pamudinās uzņēmējus straujāk pāriet uz atjaunīgās enerģijas veidiem. Viņa norādījusi, ka pašlaik šādā veidā tiek saražota aptuveni puse nepieciešamās elektroenerģijas (lielākoties tā ir saules un vēja enerģija), taču līdz 2030. gadam vajadzētu sasniegt 80% slieksni. FDP politiķi uzskata, ka tik ātri šo pāreju īstenot neizdosies, un brīdinājuši, ka Vācijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām var atkal nākties rēķināties ar strauju energoresursu cenu lēcienu, ja atkārtosies kas pagājušā gada krīzei līdzīgs. Tādēļ viņi ir pārliecināti, ka pareizāk būtu bijis šos trīs AES reaktorus paturēt rezervē un iedarbināt vien tad, kad pēc tā ir nepieciešamība. Partijas līderis, Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners “Twitter” norādījis, ka šis nav bijis viņa atbalstīts lēmums, jo laikā, kad atjaunīgā enerģija vēl nav nedz pieejama vajadzīgajā daudzumā, nedz pietiekami lēta, bija jāparūpējas par enerģētisko drošību. Kanclera partija gan skaidrojusi, ka Vācija ir savienota ar Eiropas kopējo energosistēmu un var elektrību importēt arī no kaimiņvalstīm, piemēram, Francijas. Taču FDP uzskata, ka iespējamā nopietnā krīze atstās iespaidu uz visu Eiropu un energoresursu cenas pieaugs visur.
Kopš 1961. gada Vācijā tikuši uzbūvēti 19 AES reaktori, raksta “Politico.eu”. 1997. gadā tajos tika saražots gandrīz 31%, nepieciešamās elektrības, taču pakāpeniski šis skaitlis mazinājies. Jāatgādina, ka pēc 1986. gada Černobiļas katastrofas vairākas Eiropas valstis vēl pirms Vācijas pieņēma lēmumus par savu AES slēgšanu. Itālijā kodolenerģiju neiegūst, taču, piemēram, Zviedrija vēlāk savu lēmumu pārskatīja, un šobrīd valstī darbojas seši reaktori. Pavisam no 27 ES valstīm 13 turpina daļu savu vajadzību pēc elektrības nodrošināt ar AES darbināšanu. Līdere šajā ziņā ir Francija ar 57 reaktoriem, turklāt prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka nākamajās desmitgadēs tiks uzbūvēti vēl 14 reaktori (dažu vecāko ekspluatācija gan tiks pārtraukta).
