Francijas prezidents Emanuels Makrons jau kārtējo reizi nodemonstrējis savu savdabīgo izpratni par ģeopolitiku. Lielās Eiropas Savienības valsts līderis, kurš iepriekš regulāri centies sazvanīties ar agresorvalsts Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tagad pieglaimojies Ķīnai, pavēstot, ka Francijai ir savs viedoklis par Pekinas un Taibejas attiecībām un ASV pavadā šī valsts neiešot.
Tas, ka Makronam ir “sakāpis galvā”, jau sen vairs nav nekāds noslēpums. Pietiek paraudzīties uz viņa izteikti augstprātīgo attieksmi pret miljoniem franču demonstrantu, kuri iebilst pret prezidenta izloloto pensiju reformu, vēsta “Fox News”. Saprotot, ka parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā šo likumprojektu cauri dabūt neizdosies, Makrons deva rīkojumu to ieviest ar prezidenta un valdības dekrētu, tādējādi izvairoties no balsojuma parlamentā.
Visas šīs izdarības ir Francijas iekšējās problēmas, taču daudz sliktāk ir tas, ka Makrons sevi iedomājies par lielu spēlētāju starptautiskajā politiskajā arēnā. Ja pavisam vienkāršoti, šim arogantajam bagātniekam ienācis prātā, ka viņš ir jaunais Francijas Šarls de Golls, lai gan līdz šim leģendārajam valstsvīram viņam vēl būtu nepieciešams augt un augt. Neseno Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības Makrons uztvēra kā iespēju vairot Francijas ietekmi šajā valstu blokā. Beidzamo gadu laikā acīmredzamas kļuvušas Francijas domstarpības ar citu ES smagsvaru Vāciju - abas valstis nepārprotami cīnās par dominējošo lomu savienībā.
Francijas un Makrona lielākā problēma ir tā, ka šīs valsts prezidents nespēj adekvāti novērtēt spēku samēru starptautiskajā politiskajā arēnā. Viņa šīs nedēļas izteikumi, ka Francija “ir ASV sabiedrotais, bet ne vasalis”, principā nebūtu kļūdaini, taču konkrētajā brīdī izklausās diezgan aplami. Gluži tāpat kā citas tālu Rietumeiropā esošas valstis (Spānija, Portugāle, Itālija), arī Francija dzīvo ilūzijās, ka krievu tanki tik tālu neaizbrauks. Makrons ir starp tiem rietumvalstu līderiem, kurš uzskata, ka karu Ukrainā būtu iespējams pārtraukt sarunu ceļā, nesagraujot krievu armiju.
Tagad kļuvis skaidrs, ka līdzīga attieksme viņam ir arī attiecībā uz Ķīnas agresīvo nostāju pret Taivānu. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās vizītes Ķīnā Francijas prezidents paziņojis, ka "Francija ir par status quo Taivānā" un atbalsta "mierīgu situācijas atrisinājumu". Citiem vārdiem sakot - lai Ķīna ar šo salu, ko uzskata par savu teritoriju, dara, ko grib, un Francijai tajā nebūtu jāiejaucas. Komentējot to, ka ASV šajā jautājumā ir pavisam atšķirīga nostāja, Makrons aizrunājies līdz tam, ka Francija esot vien ASV sabiedrotais, bet ne vasalis. Pēc viņa domām, Francijai un Eiropai vispār būtu jāizvairās tikt ierautai ASV un Ķīnas konfliktā par Taivānu. “Svešas krīzes” - tā Makrons nosaucis Ķīnas un Taivānas potenciālo konfliktu, sakot, ka Eiropas valstīm tajā nebūtu jāiejaucas. Vēl dīvaināks šķiet viņa paziņojums, ka Eiropai vajadzētu mazāk paļauties uz amerikāņiem aizsardzības jomā.
Makrona izteikumi izraisījuši citu ES valstu līderu reakciju. Alianse ar Savienotajām Valstīm ir Eiropas drošības pamats, paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Kāpjot lidmašīnā, lai dotos vizītē uz ASV, viņš sacīja, ka Polija, 2025. gadā kļūstot par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, izvirzīs sadarbību ar Vašingtonu par galveno prioritāti. "Alianse ar ASV ir absolūts mūsu drošības pamats," sacīja Polijas premjerministrs, norādot, ka Eiropas drošība balstās uz diviem pīlāriem: ekonomisko sadarbību un aizsardzības jomu.
"Daži Rietumu līderi sapņo par sadarbību ar visiem, ar Krieviju un dažām Tālo Austrumu varām," viņš piebilda, nenosaucot konkrētus vārdus, lai gan ļoti šķiet, ka šis izteikums bija adresēts tieši Makronam.
